Latvijas Hidroekoloģijas institūts (LHEI) ir ieguvis pirmos rezultātus par mikroplastmasas piesārņojumu Langstiņu ezera nogulumos. Pētījuma rezultāti liecina, ka ezera augšējā trīs centimetru slānī sastopamas mikroplastmasas daļiņas 11 līdz 56 mikronu lielumā no polietilēna, polipropilēna, poliestera un polistirēna. Šis ir pirmais pētījums Latvijā par mikroplastmasas sastopamību saldūdeņos. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstītā pēcdoktorantūras pētniecības projekta ietvaros noskaidrota mikroplastmasas daļiņu sastopamība un daudzums Rīgas un Pierīgas ezeros. Tajos tika uzstādītas ierīces, kas pusgada garumā uzkrāja visu, kas uzkrājies ezera dibenā vairāku desmitu gadu laikā. Paraugi tika ievākti četros ezeros, proti, Sekšu, Velnezera, Langstiņu un Mazajā Baltezerā. Pētījuma finansējums gan atļāva analizēt paraugus vienā no ezeriem, jo tas ir ilgs un dārgs process, norāda Latvijas Hidroekoloģijas institūta (LHEI) pēcdoktorantūras projekta pētniece Inta Dimante-Deimantoviča. Kopējais pētījuma laiks ir trīs gadi, un viena parauga apstrāde ilgst līdz pat 50 stundām.

Pāragri spriest

I. Dimante-Deimantoviča, runājot par pirmajiem pētījuma rezultātiem, kas iegūti no paraugiem Langstiņu ezerā, atzīmē, ka tie šobrīd tikai liecina par to, ka plastmasa šajā vietā ir, ka tā sadalās un ir mobila vidē, kā arī to, ka šī plastmasa, visticamāk, apaugot ar aļģēm un citiem organismiem, baktērijām, zaudē savu peldspēju un grimst uz leju, tādējādi uzkrājoties nogulumos. «Mums nav citu datu, ar ko pašlaik Latvijā salīdzināt iegūtos rezultātus. Pie tā vēl strādājam. Proti, turpinās darbs pie paraugu apstrādes, tāpēc vēl nevaram pateikt, ir vai nav iemesls satraukumam par mikroplastmasas klātbūtni saldūdenī. Jāmin, ka ir arī paredzēti citi eksperimentālie pētījumi nākamajā sezonā,» norāda I. Dimante-Deimantoviča. Tālāki pētījuma rezultāti parādīs, cik tīra vai piesārņota no mikroplastmasas ir vide, kāda veida plastmasas piesārņojums ir sastopams un kā tas ir mainījies gadu gaitā. Tāpat varētu tapt skaidrs, vai ir iespējams izsekot mikroplastmasas kaitīgajai ietekmei uz ūdens organismiem un vai mikroplastmasas klātbūtne būtiski pasliktina dzīves vides kvalitāti. «Vēlamies, uz šīm zināšanām balstoties, radīt jaunu metodoloģiju mikroplastmasas izpētē saldūdeņos, ko nākotnē var izmantot, lai izveidotu ekspertīzē balstītu pakalpojumu – vides monitorings, mikroplastmasas ietekmes uz vidi izvērtējums, teritorijās esošo saldūdens resursu izvērtējums,» piebilst I. Dimante-Deimantoviča.

Jāmin, ka šā gada augustā LHEI sadarbībā ar Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti sāka vēl vienu jaunu mikroplastmasas pētniecības projektu. Tā rezultātā tiks radīta Latvijas saldūdeņu pamatpētījumu datu bāze un rekomendācijas, kas izmantojamas monitoringa programmas izveidē. Pētnieki ir ievākuši nogulumu paraugus Talsu, Usmas un Pinku ezeros. Projekts ilgs līdz 2020. gada jūnijam, un to finansē Latvijas Vides aizsardzības fonds.

Visu rakstu lasiet 7. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.