Eksperimentā noskaidrots, ka mājokļa apzagšanai pietiek vien ar 1,5 minūtēm.


«Mājās un dzīvokļos zādzības visbiežāk notiek, atmūķējot terases durvis, logus vai āra durvis. Tāpat, ja logi vai balkona durvis ir atstāti vēdināšanas režīmā, zaglis tos var atspiest vaļā. Situācijas ir dažādas, bet parasti zagļi izvēlas īpašumu, kas nav labi apsargāts un tajā viegli iekļūt,» komentē eksperimenta veicēja If Apdrošināšana Privātīpašuma apdrošināšanas produktu vadītājs Endijs Melecis.

Visbiežāk zagtās lietas ir tādas, kuras zaglim būs viegli iznest un kas ir ātri pamanāmas. Visbiežāk tiek zagtas vērtslietas, bižutērija, somas, rokaspulksteņi, nauda, mazā elektrotehnika – foto kameras, datori un to aprīkojums. Nereti arī alkohols un apģērbi, piemēram, zīmolu apģērbi un krekli, kas vēl ir iepakojumos. Ja būs iespējams lietas aizvest, tiks nozagtas arī mantas no dārza vai šķūnīša.

2018. gadā policija reģistrējusi 2286 mājokļa apzagšanas gadījumus. Šogad pirmajos 6 mēnešos reģistrētas vairāk nekā 830 zādzības.

Kaut arī zagļi ir aktīvi visu gadu, īpaši uzmanīgiem mājokļa īpašniekiem jābūt vasarā, jo tad cilvēki biežāk atrodas ārpus mājas, dodas ceļojumos. Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska iesaka: «Ja dzīvojat privātmājā, palīdzēt var labi izgaismots pagalms, kustības sensori, mājas mīlulis suns. Tāpat sevišķi būtiski ikdienā turēt aizvērtus aizkarus un žalūzijas, jo pa
privātmāju lielajiem logiem var noskatīt vērtīgas mantas un izpētīt iedzīvotāju dienas režīmu un ikdienas paradumus».