Tāda aina bija vērojama Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē, kurā tika uzklausīta Finanšu ministrijas informācija par iespējamo ES Kohēzijas politiku pēc 2020. gada. Pēc vairāku aptaujāto domām, šis ES aploksnes apmērs Latvijai ir būtisks, jo daudzas jomas šeit ir atkarīgas tieši no ES struktūrfondiem un tā ne tikai dod pienesumu atsevišķām nozarēm, bet visai valstij kopumā, jo pozitīvi ietekmē ne tikai nodarbinātību, nodokļu ieņēmumus, bet arī patēriņu, tāpēc neatkarīgi no Saeimas vēlēšanu rezultātiem politiķiem un arī ierēdņiem esot jāspēj «noturēt fronti».

Eiropas Komisija (EK) ir publicējusi savu priekšlikumu izlīdzināšanas politikai pēc 2020. gada, kurā ir nesamērīgs Latvijas nacionālās aploksnes samazinājums par 13% jeb 584 miljoniem eiro – no 4,846 miljardiem eiro (2014.–2020.g. plānošanas periodā) uz 4,262 miljardiem eiro (2021.–2027. g. plānošanas periodam). Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Armands Eberhards atzina, ka šāds samazinājums nav saprotams un pieņemams, vēl jo vairāk ar argumentāciju, ka kaimiņvalstīm šis samazinājums ir par 24%. «Sarunās ar Eiropas Komisiju uzturam stingru pozīciju, ka Latvijas aploksnes samazinājums nedrīkstētu pārsniegt Brexit radīto ietekmi, kas ir 6% un ko saprot gan Latvijas iedzīvotāji, gan uzņēmēji,» uzsvēra A. Eberhards. Tāpat Eiropas Komisija vēlas samazināt ES fondu līdzfinansējuma atbalsta likmi no pašreizējiem 85% līdz 70%. «Šāds piedāvājums nav pieņemams, jo būtiski samazinās iespējas īstenot projektu, tā kā faktiski kopumā būs jāpiemaksā ap 401 milj. eiro,» tā A. Eberhards.

Visu rakstu Mazāk dāvinās, vairāk prasīs lasiet piektdienas, 5.oktobra laikrakstā Dienas Bizness!

Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski! 

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.