Viens no iemesliem galvu reibinošajai izaugsmei, kas, šķiet, pirmajā ceturksnī būs apsteigusi pārējās Eiropas ekonomikas ir meklējams aizvien pieaugošajā valsts iekšējā patēriņā.

Jāpiezīmē, ka vietējo tēriņu pieaugums varētu būt viens no iemesliem arī ražošanas apjomu pieaugumam. Sevišķi tas varētu būt attiecināms uz tādām nozarēm kā kokapstrāde un gatavo metālizstrādājumu ražošana, kuru produkcijai viens no galvenajiem noņēmējiem ir būvniecība.

Jādomā, ka tuvākajos gados diezin vai nāksies noraudzīties uz dīkā stāvošiem celtņiem, jo vismaz infrastruktūras objektu būvniecībā darba ir gana, un, tā kā uz vispārējo ekonomikas norišu fona algu pieaugums ir aizkavējies. Tāpēc tas sevi spēcīgāk parādīs nākamajos ceturkšņos, līdz ar to sekmējot arī pieprasījumu pieaugumu pēc būvdarbiem gada otrajā pusē.

No vispārējā ekonomiskā horizonta izslēdzot norises Eiropas dienvidos, ir jānorāda uz divām būtiskām tendencēm Latvijas tautsaimniecībā. Abas ir jaunas, turklāt abas pozitīvas. Pirmā no tām - Latvijas ekonomisko izaugsmi nepavada straujš cenu kāpums. Pēdējie statistikas dati liecina, ka gada inflācijas līmenis Latvijā mēneša laikā ir sarucis par 0,5 procentpunktiem, aprīlī sasniedzot 2,8%.

Patiesībā arī pagājušajā gadā vietējā tirgus ietekme uz inflācijas izaugsmi bija maza, un cenu kāpumu veicināja globālās norises, kas saistītas ar izejvielu cenu pieaugumu. Izaugsme bez inflācijas, iespējams, saistīta ar faktu, ka arī kreditēšana tā īsti nav spējusi atdzīvoties.

Tas norāda uz otro pozitīvo tendenci. Lai arī Latvijas ekonomika aug strauji, šobrīd to neapdraud nekāda veida burbuļi, jo izaugsme ir sabalansēta un balstīta uz reāli esošas, nevis nenopelnītas un aizņemtas naudas. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja finanšu pasauli piemeklēs kādi jauni būtiski satricinājumi, Latvija krīzi pārdzīvos salīdzinoši viegli.