Šādus nākotnes attīstības plānus intervijā Dienas Biznesam atklāj piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības Straupe pašreizējais vadītājs, valdes loceklis Jānis Šulcs, kurš  vienlaikus ir arī z/s Lielandžas īpašnieks. Viņš norāda, ka jau ir uzsākti sagatavošanās darbi iecerētā nākotnes attīstības plāna īstenošanai. 

Fragments no intervijas

Kas šobrīd ir uzmanības degpunktā?

It kā rutīna, bet, ja precīzāk, tad pašlaik par kādām ļoti straujām pārmaiņām nav runas. Kooperatīvajā sabiedrībā lēmumi tiek pieņemti biedru pilnsapulcē, kas ir pavisam cits līmenis nekā, piemēram, man savā zemnieku saimniecībā. Protams, kooperatīva biedri, kur katram biedram ir viena balss, nav kā SIA vai AS, kur lomu spēlē investors vai kapitāla īpašnieks, kas nosaka dienas kārtību. Biedri palielina piena ražošanas apjomus, un tas nozīmē, ka Straupei jāpalielina pārstrādes apjomi, to var īstenot, gan ražojot vairāk jau esošo piena produktu, gan arī sākot pavisam jaunu piena produktu ražošanu. Lai šo īstenotu, ir nepieciešamas ne tikai idejas un vēlmes, bet arī jaunu ražošanas līniju iegāde, esošo ražošanas telpu paplašināšana, kas savukārt nozīmē būvniecību, bet tam vispirms ir nepieciešams attiecīgs projekts, un līdztekus minētajam ir jāsaprot, kāda ir esošo attīrīšanas iekārtu jauda, vai jaunu ražošanas līniju ekspluatācija neprasīs to jaudu palielināšanu. Piemēram, pašlaik ir pasūtīta vēl viena pudeļu pildīšanas līnija, jo pērn, iestājoties siltākam laikam, nespējām apmierināt pieprasījumu pēc kefīra.

Vienlaikus straujākai kooperatīva attīstībai ir izaicinājumi, jo blakus minētajam vēl jāņem vērā piena pārstrādes vietas lokācija — aizsargjoslas, valsts autoceļi un tas, kā šie faktori var ietekmēt potenciālo attīstības scenāriju. Šobrīd arī tiek uzsākta ikviena Straupes ražotā produkta ekonomiskās atdeves mērīšana. Ko tas nozīmē? Tikai to, ka ikvienam produktam tiks izvērtēts, cik daudz tā ražošanai tiek tērēts un cik liela ir tā atdeve. Situācijā, kad izmaksas pieaug, resursi ir ierobežoti, ir būtiski, lai netiktu ražoti produkti tikai pēc inerces, bet gan tāpēc, lai tie ģenerētu peļņu kooperatīva biedriem, kuriem ir nepieciešami līdzekļi savai attīstībai. Savā ziņā lielākais izaicinājums ir balanss starp ražošanas izmaksām un cenu, ko patērētājs ir gatavs maksāt, vēl jo vairāk, ja piena pārstrādē peļņas līmenis nav liels, tāpēc par būtiskāko faktoru kļūst darba efektivitāte, taupīga resursu izmantošana un gudra produktu attīstība. Mērķis ir attīstīt kooperatīvu tā, lai tā biedri varētu nopelnīt ar pienu, savukārt patērētāji varētu iegādāties kvalitatīvus, dabīgus vietējās izcelsmes produktus. Pašlaik notiek izpētes darbs pie jauna Straupes produktu iepakojuma, tā dizaina, kā arī pārtikas jaunākās modes tendences – proteīna piena produktu ražošanas. Nedaudz dīvaini, bet Straupei pašlaik pēc būtības ir produkti aktīvā dzīvesveida piekritēju segmentam, taču tie nav attiecīgi virzīti tirgū, arī marķēti, un potenciālie patērētāji par tiem vairumā gadījumu nezina, tāpēc plānots šo situāciju mainīt. Arvien lielāks pieprasījums ir pēc šķiedrvielu produkcijas, un arī piena produktiem šajā nišā ir sava vieta. 

Visu rakstu lasiet 7.aprīļa žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.