«Tas var notikt, jo janvārī visās preču grupās (īpaši tajās, kurās janvārī raksturīgas atlaides un izpārdošanas) nodokļu pieauguma efekts vēl pilnā mērā nebija izjūtams. Nodokļu izmaiņas atsevišķos gadījumos tomēr ir kā arguments cenu pārskatīšanai, turklāt - lielākā mērā nekā veiktās nodokļu izmaiņas. Savu artavu salīdzinoši augstai inflācijai sniegs plānotais elektroenerģijas tarifu kāpums, tāpat izskanējuši nodomi palielināt vēl atsevišķus nodokļus. Turklāt būtiski palielinājušās inflācijas gaidas - vairums iedzīvotāju un uzņēmēju nākamā gada laikā prognozē inflācijas palielināšanos, kas arī var būt viens no inflāciju uzturošiem momentiem,» skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Tāpat tālākās cenu izmaiņas būs atkarīgas no tā kā notikumi attīstīsies pasaules izejvielu tirgos un ko lems pasaules lielākās centrālās bankas. «Aplūkojot finanšu tirgus datus, redzam, ka tirgus dalībnieku vairākums ir pārliecināts, ka pašreizējais inflācijas kāpums ir pārejošs un jau gada otrajā pusē inflācija samazināsies jeb, citiem vārdiem sakot, tālāks būtisks izejvielu un pārtikas cenu lēciens nesekos, kā arī centrālās bankas atsāks paaugstināt procentu likmes pirms pieaugošais naudas daudzums apgrozībā kļūs par draudu cenu stabilitātei,» piebilst Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

Db.lv jau rakstīja, ka gada laikā dzīve Latvijā kļuvusi par 3,7% dārgāka, tostarp pārtikas cenas pieaugušas par vidēji 8,4%, izdevumi mājoklim palielinājušies par 9,6%, bet transportam – par 6,8%.

«Šādi dati diemžēl norāda uz to, ka lielākais «sitiens» no cenu kāpuma ir mazāk nodrošinātajiem, jo viņi lielāku daļu no saviem ienākumiem tērē tādām pirmās nepieciešamības precēm/pakalpojumiem kā pārtika un mājoklis. Tas pastiprina sabiedrības noslāņošanos jeb divu ātrumu sabiedrības veidošanos – tie kam ir darbs, var atļauties tērēt tikpat daudz arī par augstākām cenām, savukārt bezdarbniekiem finanšu situācija pasliktinās,» piebilst Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Kopumā, lai arī tirdzniecībā vairs nav kritums, Latvijas iedzīvotāju pirktspēja joprojām saglabājas zema, tādējādi straujš cenu pieaugums var negatīvi ietekmēt tirdzniecības apjomus, jo pie strauja cenu kāpuma daļai iedzīvotāju var nākties pārskatīt savu patēriņa grozu. Iedzīvotāju zemā pirktspēja var neļaut būtiski kāpināt cenas, tādējādi ražotājiem un tirgotājiem būs jāspēj darboties vēl efektīvāk, nevis pārlikt pieaugošās izmaksas uz patērētāju pleciem, norāda E. Rudzītis.