Neraugoties uz to, ka Latvijai nav gājusi secen eirozonas parādu krīzes ietekme un pagājušā gada izskaņā mūsu valsti ietekmēja Latvijas Krājbankas krahs, gada ceturtajā ceturksnī valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) izaugsmes ziņā salīdzinājumā ar šo pašu periodu iepriekšējā gadā varētu būt pārsniedzis sešu procentu atzīmi, liecina DB.lv veiktā ekonomikas ekspertu aptauja.

Aptaujāto vidū visoptimistiskāko atbildi sniedzis DnB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, izsakot viedokli par IKP pieaugumu 6,2% apmērā. Samērā optimistisks skatījums ir arī  Citadele Asset Management Tirgus analīzes daļas vadītājam Zigurdam Vaikulim, kurš ekonomikas izaugsmi ceturtajā ceturksnī gada izteiksmē lēš 5,8% apmērā, savukārt 2011. gadā kopumā IKP varētu būt pieaudzis par 5,5%.

Tas ir ievērojami vairāk nekā pirms gada paredzēja eksperti. Šāds iznākums ir vērtējams kā īpaši labs, ņemot vērā paralēlo salīdzinoši straujo inflācijas pieaugumu, jo 2011. gada laikā nominālā (naudas) izteiksmē Latvijas IKP ir izdevies palielināties par aptuveni 10%, vērtē Z. Vaikulis.

Jāatzīmē, ka tas ir labs sniegums uz Baltijas kaimiņvalstu fona. Lietuvā 2011. gada pēdējā ceturksnī tika fiksēts IKP samazinājums par 0,9%. Igaunijas ceturtā ceturkšņa dati vēl nav publicēti, bet arī šeit sezonāli izlīdzinātā izmaiņa varētu būt ar mīnusa zīmi, jo beigās specifisku faktoru dēļ (ražošanas samazinājums nozīmīgā valsts ražotnē) strauji kritās apstrādes rūpniecības apjomi, vērtē Z. Vaikulis.

Par procentu desmitdaļu optimistiskāka prognoze ir Swedbank vecākajam ekonomistam Dainim Stikutam.Ja pērn ceturtā ceturkšņa gada pieaugums bija 5,9%, tad tādā gadījumā pērn gadā IKP palielinājās par 5,4%.

Pēc Swedbank eksperta domām, atgūšanās notika galvenokārt pateicoties eksporta sektora (apstrādes rūpniecības, tūrisma, transporta un uzglabāšanas pakalpojumu) straujai izaugsmei, kā rezultātā palielinājās investīcijas un mājsaimniecību patēriņš. Privāto patēriņu balstīja optimisma, nodarbinātības un darba samaksas kāpums. Kopumā ekonomikas struktūra ir kļuvusi sabalansētāka, tai no iekšzemes patēriņa vairāk virzoties uz eksportu.

Arī SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis uzskata, ka ekonomikā vērojamās pozitīvās tendences saglabāja savu virzību arī gada noslēdzošajā ceturksnī. Viņaprāt, labi rādītāji bija rūpniecībā, taču nedaudz rādītājus pasliktināja siltie laikapstākļi.

Pēc SEB pārstāvja domām, augsta aktivitāte bija tirdzniecībā, tranzītā, pakalpojumu jomā. Tomēr pieaugums, sagaidāms, nedaudz atpaliks no trešajā ceturksnī uzrādītā. SEB bankas prognoze ir, ka ceturtajā ceturksnī un par gadu kopumā IKP pieaugums būs 5,4%.

Rīt savu ātro aprēķinu attiecībā uz IKP izmaiņām pagājušā gada ceturtajā ceturksnī ziņos Centrālās statistikas pārvalde.