Proti, sākotnējās prognozes liecināja, ka gada pēdējie trīs mēnesī valsts tautsaimniecībai varētu būt vainagojušies ar pat sešu procentu vērtu pieaugumu gada izteiksmē, taču statistiķu nule kā publicētais aprēķins liecina vien par piecu procentu izaugsmi.

Ja raugāmies uz situāciju plašākā griezumā, skatiena fokusā ietverot arī vispārējo situāciju globālajā ekonomikā, šis sniegums ir uzskatāms par ļoti labu, sevišķi vēl pēc tam, kad novembrī Latvijas tautsaimniecību satricināja pēc aktīvu apjoma desmitās lielākās komercbankas – Latvijas Krājbankas krahs.

«Aplūkojot 2011.gada ceturtā ceturkšņa statistiku ir skaidrs, ka nekas nav skaidrs. Apstrādes rūpniecība ceturkšņa griezumā uzrāda kritumu par 0,5%, bet tirdzniecība sarukusi par 0,9%. Šīs abas nozares ir ar lielu īpatsvaru ekonomikā, kopumā veidojot ap 30% no ekonomikas apjoma, turklāt tās arī vispusīgi atspoguļo izmaiņas pieprasījumā – apstrādes rūpniecība ir lielā mērā orientēta uz eksportu, bet tirdzniecība faktiski tikai uz vietējo tirgu. Tas liek domāt, ka pieprasījums ceturkšņa griezumā pagājušā gada beigās ir nedaudz krities gan eksporta tirgos, gan šeit Latvijā,» secina Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds.

Viņš pauž, ka šādā kontekstā ir visai grūti saprast, kā ekonomika kopumā ceturkšņa griezumā tomēr pamanījusies augt par 0,8% - tas katrā ziņā nozīmējot to, ka vairākās citās nozarēs pieaugums ceturkšņa griezumā ir bijis virs 2%.

Tikmēr DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norāda, ka Latvija ekonomikas pieauguma ziņā sevi parādījusi uz citu Eiropas valstu fona. Tātad, ja vien nesāksies jauna panikas lēkme finanšu tirgos, tad uz sirds tik ilgi nēsātais krīzes otro viļņa smagums varētu būt bijis stipri pārspīlēts, norāda P. Strautiņš.