Visticamāk, nākamo mēnešu laikā vidējās patēriņa cenas svārstīsies aptuveni pašreizējā līmenī bez skaidri izteiktas tendences, uzskata Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds.

Dažus mēnešus būs neliels kritums, piemēram, tāds varētu būt vērojams augustā pārtikas cenu sezonālo izmaiņu ietekmē, bet citos mēnešos – pieaugums, paredz eksperts.

«Patēriņa cenu pieaugums jūlijā, salīdzinājumā ar jūniju ir pilnībā izskaidrojams ar gāzes cenu pieaugumu. Pamata cenu līmenis faktiski nemainījās, galvenajās preču un pakalpojumu grupās kāpums bija vērojams ar mājokli saistītajiem izdevumiem un pārtikas cenām, bet šo pieaugumu kompensēja cenu kritums apģērbam un apaviem. Stabils pamata cenu līmenis pēdējo mēnešu laikā savienojumā ar nelielu mazumtirdzniecības apjomu pieaugumu pret gada pirmo ceturksni norāda, ka iekšzemes pieprasījums vai vismaz tā lielākā daļa, ko veido mājsaimniecību tēriņi, otrajā ceturksnī ir pārstājis kristies,» uzsver A. Strazds.

Deflāciju jūlijā lielā mērā nosaka sezonālais augļu un dārzeņu cenu kritums, norāda Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna. Arī apģērbam un apaviem jūlijā novērojamas atlaižu akcijas. Degvielas cenas šomēnes saglabājas stabilas, tāpēc patēriņa cenu indeksu (PCI) praktiski neietekmēja.

Savukārt faktors, kas mazināja deflāciju jūlijā, neapšaubāmi bija gāzes tarifu palielinājums mājsaimniecībām, atzīst eksperte.