Tomēr tādējādi, pēc viņas domām, palielinās risks par tā saucamo «divu ātrumu sabiedrību» – pat, ja lielai daļai no sabiedrības pirktspēja vairs nepasliktinās, tad vēl joprojām ir ap 20% no ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem, kuri nevar atļauties palielināt savus tēriņus augstāku cenu dēļ.

Tas, ka pamata cenu līmenis vairs nekrītas, netieši apstiprina, ka iekšzemes pieprasījums pēdējo mēnešu laikā arī ir pārstājis kristies, norāda savukārt Nordea Bankas vecākais ekonomists Andris Strazds. «Tā neapšaubāmi ir pozitīva ziņa, jo vienlaikus ar eksporta izaugsmi ļauj otrajā ceturksnī cerēt uz nelielu pieaugumu arī ekonomikā kopumā,» viņš vērtē.

Galvenais inflācijas uzkurinātājs pēdējos mēnešos ir bijis siltuma tarifu pieaugumus Rīgā, atgādina Parex Asset Management tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis. Tiek lēsts, ka nākamajā apkures sezonā apkure maksās par 40-50% vairāk, nekā pērn, un Latvijas valdības rīcība nav daudz instrumentu lai ietekmētu šo tendenci.
«Attiecībā uz to siltuma tarifu daļu, ko veido Krievijas dabasgāzes piegāžu cenu izmaiņas, manuprāt, maz ko iespējams reāli izdarīt. Gāzes piegādes cenas Latvijai mainās pēc iepriekš atrunātas shēmas, un šīs shēmas parametri ir praktiski identiski tiem, kas ir spēkā visā Eiropā. Diez vai te ko var mainīt, ja vien neesam gatavi atdot Krievijai lietošanā kādu Latvijas ostu, kā to izdarīja Ukraina. Ja ir vēlme mazināt siltuma izmaksu triecienu nākamajā apkures sezonā, nepieciešams vēlreiz nopietni apsvērt akcīzes nodokļa ieviešanas lietderību, kā arī atstāt spēkā pazemināto PVN,» iesaka Z.Vaikulis.

Prognozējot turpmāku notikumu attīstību, DnB Nord Bankas ekonomists Pēteris Strautiņš paredz, ka jūlijā un augustā cenas kritīsies sezonu faktoru dēļ. Taču rudenī, viņaprāt, cenu kāpums atsāksies. Gāzes akcīzes nodoklis atkal palielinās apkures izmaksas. Jau šobrīd aug piena produktu cenas, rudenī noteikti dārgāk maksās graudi, tātad arī maize un pēc kāda laika arī gaļa.