“Tā arī, visticamāk, būs,” situāciju vērtē Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes loceklis Vestards Rozenbergs. Jau esošā situācija liecina par skaidras naudas klātbūtni nekustamo īpašumu darījumos. “Nekustamā īpašuma tirgus Latvijā pēc Cenu bankas datiem liecina par to, ka jau pašlaik aptuveni trešdaļa no visu darījumu vērtības ir neredzamā daļa — tā, kura tiek slēpta,” skaidro V. Rozenbergs. Viņš norāda, ka tās ir būtiskas summas, kuras ir paslēptas, jo, ja 2023. gadā nekustamo īpašumu tirgus kopējais apjoms bija 2,3 miljardi eiro, tad trešdaļa no tā ir iespaidīga summa. “Iemesls ir ļoti vienkāršs — cilvēki nevēlas maksāt jau pašreizējo kapitāla pieauguma nodokli 20% apmērā faktiski no darījumu summas, jo nekustamais īpašums ir iegūts jau sen, pirms vairākiem desmitiem gadu, pat privatizācijas laikā par ļoti nelielu vērtību, un cilvēki nespēj uzrādīt šī īpašuma iegūšanas un uzturēšanas izmaksas apliecinošus dokumentus,” norāda V. Rozenbergs. Viņš atzīst, ka šāda situācija neskar tos cilvēkus, kuri pārdod savu vienīgo mājokli, kurā ir bijuši deklarēti pēdējos gados. “Ja jau tagad cilvēki meklē risinājumus, kā maksāt mazāku nodokli, tad nav pamata domāt, ka līdzšinējā tendence mazināsies. Tieši pretēji – šī motivācija līdz ar kapitāla pieauguma nodokļa palielinājumu par vairāk nekā 25% tikai vēl vairāk pieņemsies spēkā,” prognozē V. Rozenbergs. Viņš atzīst, ka nekustamo īpašumu nozare saskaras ar daudzu cilvēku negācijām kapitāla pieauguma nodokļa maksājuma un iespējamo mēģinājumu dēļ šo nodokļa maksājumu samazināt.

NETIEŠAS PAZĪMES 

“Par skaidras naudas klātbūtni darījumos ar nekustamo īpašumu var liecināt reģistrētā darījuma būtiska atšķirība (30% un vairāk) no cenas, kura tika norādīta sludinājumā, pārdodot īpašumu. Cenu bankas veiktās aplēses liecina, ka šādi darījumi Rīgā varētu veidot 25% no visiem darījumiem, bet reģionos šis īpatsvars varētu būt vēl krietni lielāks (piemēram, Daugavpilī tas varētu būt pat virs 70% gadījumu),” skaidro AS Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais. Viņš norāda, ka šāda situācija ir minimāla gadījumos, kad īpašuma iegādei tiek izmantots hipotekārais kredīts. “Aplēses liecina, ka šī gada augustā bez kredītu piesaistes ir bijis vairākums darījumu jeb ap 60% no visiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā,” tā. K. Sausais. Viņš uzsver, ka šādu skaidras naudas darījumu dēļ tiek kropļota statistika par vidējām nekustamā īpašuma cenām, jo ir apgrūtināta iespēja nošķirt reālos darījumus par tirgus vērtību no apzināti samazinātām vērtībām. “Ja reģionā ir tikai reģistrēti darījumi ar apzināti samazinātu cenu vai tie dominē, nosakot nekustamā īpašuma vērtību gan pircējam, gan vērtētājam, gan arī finanšu iestādei var būt problemātiski noteikt faktisko tirgus vērtību,” norāda K. Sausais. Turklāt minētā situācija arī kavē hipotekārā kredīta pieejamību reģionos, jo salīdzināmo darījumu skaits vērtējumu veikšanai ir ierobežots un reģistrētās darījumu summas mākslīgi pazeminātas, kas var veidot zemu īpašuma novērtējumu un līdz ar to būtiski lielāku līdzdalību darījumā no klienta puses, turklāt Altum programmas šādās situācijās nebūs atbalsts kredītņēmējam pirmās iemaksas samazināšanai.

Visu interviju lasiet jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.