Iedzīvotāju īpatsvars, kas sagaida īpašuma cenu kritumu, samazinājies par 3%, sasniedzot 13%. Nekustamā īpašuma cenu kāpuma prognozētāju pārsvars pār krituma prognozētajiem vērojams visos Latvijas reģionos.

Mēneša laikā indikators (iedzīvotāju noskaņojuma mērītājs attiecībā uz mājokļu cenām) palielinājies par 4.1 punktu līdz 26.1 punktam. Salīdzinot ar 2010.gada februāri, kad iedzīvotāju noskaņojums attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu bija negatīvs, tas ir palielinājies par 37.4 punktiem.

«Cenu pieaugums pārtikai, izejvielām un energoresursiem sabiedrībā vairo vispārējās inflācijas gaidas. Arī būvniecības indekss pēdējos mēnešus ir uzrādījis pieaugumu. Inflācijas gaidas un cenu kāpums sabiedrībai jūtīgajos segmentos atspoguļojas arī iedzīvotāju noskaņojumā attiecībā uz mājokļu cenu nākotnes attīstības scenārijiem,» komentē SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Februārī 39% respondentu uzskata, ka pēc gada mājokļu cenas būs augstākas nekā patlaban. Savukārt tikai 13% Latvijas iedzīvotāju vairs pauda viedokli, ka nekustamā īpašuma tirgū cenas tuvākā gada laikā kritīs (iepriekšējā aptaujā šādi atbildēja 16% respondentu).

Kopš indikatora aptauju datu apkopošanas sākšanas (2009.gada maija) mājokļu cenu kritumu prognozētāju skaits ir būtiski samazinājies, un šobrīd tas ir sasniedzis līdz šim mazāko vērtību.

Arī reģionos vērojams nekustamā īpašuma cenu kāpuma prognozētāju pārsvars pār krituma prognozētajiem. Mājokļa cenu kāpumu prognozē 47% vidzemnieku, 43% rīdzinieku, 41% kurzemnieku, 30% zemgaliešu. Turpina uzlaboties arī Latgales iedzīvotāju noskaņojums, palielinoties cenu kāpumu prognozētāju skaitam. Latgalē cenu kāpumu prognozē jau 31% iedzīvotāju

Aptauja Latvijā veikta šā gada janvārī un notikusi sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Tajā aptaujāti 1003 Latvijas iedzīvotāji.