«Tas katls ir viens un tas pats, lai mums pieliktu līdz 80%, ir jānoņem citām valstīm. Spēcīgākajām Eiropas valstīm tiešmaksājumu apjoms ir samazināts par 17%, par ko valstis satraucas, jo nauda tiek atņemta viņu zemniekiem. Esot Briselē, tikos ne tikai ar komisāru, bet arī ar vairāku valstu lauksaimniecības ministriem - bija divpusējas sarunas ar Igaunijas, Lietuvas, Austrijas ministriem, ar Īrijas valsts sekretāru. Secinājām, ka mums ir jāpārliecina dalībvalstis par mūsu viedokli, nepārtraukti par to runājot. Ir nepieciešams arī vienots Baltijas viedoklis visos līmeņos - lauksaimnieku organizāciju, ministru, valdības vadītāju un pat prezidentu līmenī,» viņa stāstījusi.

«Potenciālie sabiedrotie ir visas sešas valstis, kurās tiešo maksājumu līmenis ir zem 80%, - Polija, Portugāle, Rumānija un Baltijas valstis,» norādījusi ministre.

Intervijā Straujuma arī paudusi viedokli: «Nedomāju, ka biogāzes ražošana būs Latvijas Nokia, tajā pašā laikā šis ir virziens, kurā jādomā. Esmu aicinājusi jaunos zinātniekus pievērsties otrreizējo izejvielu pārstrādei enerģijā, domāju, ka šis ir perspektīvs virziens. Jau tagad Daugavpils rajona pierobežā attīstītās trīs šādas ražotnes - pozitīvs veids, kā izmantot neapstrādāto zemju platības.»