Tiesa, strādāt traucē fiktīvās firmas, kuru skaitu nevar noteikt. To atzīst SIA BioGus īpašnieks un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis. G. Norkārklis savā 2010. gada pavasarī dibinātajā SIA BioGus specializējas kartupeļu audzēšanā un gaļas liellopu audzēšanā. Ko dod jaunā lauksaimnieka statuss? ES lauku saimniecību modernizācijas pasākumā tie ir papildus 10% atbalsta intensitātei, vairāk ieguvumu neesot. Jautāju, ko vajadzētu mainīt? G. Norkārklis spriež, ka jāmaina nodokļu sistēma, lai jaunajiem lauksaimniekiem, sākot biznesu, nodokļi būtu diferencēti. Tiesa, varētu rasties daudz fiktīvo lauksaimnieku, kas šo iespēju gribētu izmantot. «Mums ir ļoti daudz fiktīvo lauksaimnieku, kas godīgajiem zemniekiem traucē strādāt. To nevar saskaitīt, tāpat kā nevar aplēst pelēkās ekonomikas īpatsvaru,» pauž jaunais zemnieks. Uz platībmaksājumiem pieteikušies vairāk nekā 60 tūkstoši, bet, cik no tiem ražo, neesot skaidrs. Eiropā aktivizējušās diskusijas par to, kas ir aktīvs lauksaimnieks.

BioGus saimnieks uzskata, ka nevajadzētu sarežģīt un par lauksaimnieku uzskatīt to zemnieku, kas ražo produkciju. «Ir daļa, kas ir naturālās zemnieku saimniecības, un otra daļa, kas to uzskata par biznesu - lauksaimniecības uzņēmumi -, un vajadzētu šādi arī dalīt,» uzskata Rožkalnu pagasta zemnieks. Šobrīd Lauku attīstības programmas ietvaros atvērta programma jauno lauksaimnieku atbalstīšanai Latgales reģionā, kur kopējais finansējuma apjoms ir 4,6 miljoni Ls. Jautāju Gustavam Norkārklim, kā tas palīdzēs novada attīstībai un vai tādējādi neradīsies vēl jaunas fiktīvas firmas? Tas jau notiek, viņš teic. Īsti godīgi tas neesot, jo jaunie zemnieki ar 2 - 3 gadu stāžu pie atbalsta nevar tikt, taču tikko dibinātas jaunas firmas vai no lielākām saimniecībām nodalīti uzņēmumi pie atbalsta 50 tūkstošu eiro apjomā var tikt itin viegli. Ar atbildīgo ministriju par to ir diskutēts, taču pagaidām noteikumus nevar mainīt, jo vilciens ir aizgājis. Taču būtiski, ka darbojas nosacījums dot priekšroku tām saimniecībām, kur jaunais lauksaimnieks pārņem saimniekošanu no pensijas vecumu sasniegušajiem vecākiem.

Lauksaimniecība ir perspektīva nozare, lai gan Latgalē situācija nav vienkārša un arī BioGus saimniekam vairākkārt ienākusi prātā doma mest visu pie malas. «Jaunajiem lauksaimniekiem vajadzīga mobilitāte, lai varētu ātri pārvietoties, un internets. Tāpat svarīgi uzlabot savu dzīves kvalitāti. Taču, ja ieguldi sadzīves uzlabošanā, tad var bremzēties attīstība un otrādi. Lauksaimniekiem pārmet, ka tie saņem subsīdijas un pērk džipus, un dzīvo pāri savām iespējām. Bet džipi vajadzīgi, lai varētu pārvietoties pa sliktajiem ceļiem - tādu saimnieku ir maz, kas to var atļauties. Mums ir ļoti liela plaisa - nav saimniecību vidusslāņa,» situāciju vērtē G. Norkārklis. Nozarē trūkstot arī pārstrādes uzņēmumu. Bioloģiskā lauksaimniecība ir pamatu pamats nozarē, un tai BioGus saimnieks saredz labu nākotni. Latvijā šo saimniekotāju ir vairāk nekā 3000 - to skaits pēdējos gados nedaudz sarucis, bet pieaugušas bioloģiskās platības, kas sasniedz ap 9% no kopējā lauksaimniecībā izmantojamā zemju apjoma.

Plašāk lasiet pirmdien Dienas Biznesā.