Dižglābas ir neliela saimniecība, kas pieder Celovu ģimenei. Sieva Agnese saimnieko mājās, vīrs Māris papildus strādā arī algotu darbu. Peļņu saimniecībai dod zirgi un gaļas liellopi. Daudzus gadus visi brīvie līdzekļi (peļņa, daļa vīra algas) ieguldīti saimniecības attīstībā, lopu un tehnikas iegādē. Saimniece pārliecināta, ka tieši tāpēc šos gadus ar savu mazo saimniecību izdevies izdzīvot un sasniegt zināmu stabilitāti.

Uz priekšu - palēnām

«Pareizi vien bija, ka netrakojām ar milzu vērienu, jo tagad, kad citiem beigušies treknie gadi, mums pat sācis iet labāk, nekā agrāk. Pēdējos divos gados varam pamazām baudīt peļņu, ko dod saimniecība. Paremontējam māju, uzbūvējām atpūtas namiņu viesiem, atļaujamies nolīgt strādnieku. Daudzi savulaik iekrita uz solījumiem,» spriež Agnese. «Bankas naudu deva, visi sapirkās dārgu tehniku, šķirnes ganāmpulkus un pieņēma darbiniekus. Sak, nauda nāk! Nekā! Mēs iztikām ar veco krievu tehniku.» Par veiksmīgu saimniece uzskata arī izvēli nebalstīties tikai uz vienu jomu: «Mūsu valstī nav tādas stabilitātes. Vienā brīdī izdevīgi turēt zirgus, otrā - cūkas vai vistas. Labāk, ja neliela saimniecība ir daudzpusīga.»

Sākumā bija govs

Saimniekošanas pirmsākumos nopirktas dažas slaucamās govis. Taču šai nozarei nebijis nākotnes. «Bērni mazi, man jāstiepj piena kannas, jāslauc govis, par pienu maksāja maz, no mājas ne soli nevarēja iziet. Netiku galā,» atceras Agnese. Nebija arī platību, kur attīstīt lielu govju fermu, lai būtu perspektīva. «Pārdevām visas govis un sākām interesēties par gaļas lopiem,» teic Agnese. Tika rasts tāds saimniekošanas veids, kur vajag maz cilvēku un pēc iespējas vairāk var pagūt izdarīt. Pirmos trīs lopiņus atveda no Ventspils. Pārējais ganāmpulks pamazām vien piepirkts. Arī zirgi tāpat. Ģimene pati tiek ar visu galā. Uz lielajiem darbiem, piemēram, siena gādāšanu, aicina talkā radus un draugus.

Skatīšanās maksā naudu

Vēl viena uzņēmuma darbības joma - lauku tūrisms - arī attīstījies pamazām. Vispirms braukuši draugi no pilsētas, tad viņu draugi un tad jau grupas. Līdzās saimniecībai ir jūra un Baltā kāpa, kur brauc ekskursanti. «Ko pie mums ver redzēt un darīt? Mīļot lopiņus!» skaidro Agnese. Sevi izrādīt gatavi gan zirgi, gan kazas un aitas, gan pēdējais jaunieguvums - strausi. Cik mīlīgi kaziņas prot ar mīkstām lūpiņām no plaukstas cukurgraudiņu noēst! Tās netiek slauktas, turētas tikai patikšanai. Izklaidei rīko izjādes un izbraucienus ar zirgiem. Visu mīluļi ir jaukie poniji un akla pundurcūku večiņa. «Liela peļņa no tūrisma nerodas,» teic saimniece, «taču arī pašiem un bērniem prieks par dzīvniekiem. Mums svarīgi, lai abas meitiņas nemuktu no lauku dzīves, jo tā ir tik smaga, tikai darbs un darbs. Atļaujamies arī sev kādu atpūtas brīdi. Piemēram, kas var būt skaistāks kā ziemā izbraukt kamanās caur piesnigušu mežu. Un vai tad tas arī nav ieguvums, ka mūsu bērni svētdienas rītā paši var aiziet salasīt pankūkām tikko dētas oliņas?»

Vārdam ir nozīme

Šajās mājās Celovu ģimene ir ienācēji. Kad bija tām jādod vārds, ieteikts izvēlēties kādu vecu, varenu māju vārdu, jo tas solot veiksmi un svētību. «Nosaucām vectēva māju vārdā. Varbūt tas arī stiprā vārda nopelns, bet palēnām augam, un nu jau jūtamies diezgan stabili,» spriež Agnese. Celoviem esot zemnieku saknes, bet ne izglītība. Tādēļ apmeklē kursus. Vēl ļoti laba skola - pabraukāt pa citu saimniecībām, aprunāties. Tā izdevies izvairīties no dažas labas iesācēja kļūmes. Cilvēki laukos Agnesei šķiet ļoti atsaucīgi; ieteiks, pamācīs. Piemēram, noderējis padoms par gaļas lopu realizāciju - Dižglābās audzē tikai Šarolē šķirnes un krustojumu lopiņus. Tie ir vispieprasītākie, ar labu cenu.

Govju lietās nejoko

Papildus lopu naudai Dižglābas saņem Eiropas subsīdijas par apstrādāto zemi. Tikko realizēts Eiropas projekts, kuram naudu deva SEB Unibanka - saimniecībai beidzot ir jauns traktors un lopu fiksēšanas iekārta. Līdz šim pārdodamos buļļus viņš ķēra kā kovbojs filmā - ar laso. Taču šim standarta ražojumam, lopu fiksējamai iekārtai vēl gaidāmas ugunskristības - atbildīgie dienesti nāks pārbaudīt, vai tas atbilst lopu labturības noteikumiem. Arī vistas un pīles, kas kašājas pagalmā, ir ierēdniecības upuris - Agnese, bioloģiskās saimniecības īpašniece, noliedz jebkādu saistību ar viņām. Tās piederot vīram. Vistu labturības prasības Agnesei vēl nav pa spēkam izpildīt.

Daudzi aplam iedomājas, ka ar savvaļas lopiņiem darba nekāda. Grūti ar atnešanos. Ja bojā aiziet gaļas lopa teļš, govs gadu barota par velti. Katram baram vajag savu aploku, elektrisko ganu apkārt. Sākot saimniekošanu ar savvaļas lopiem, liela problēma ir lecināšana. Kā nomocījušies ar nepakļāvīgajām govīm, tās sēklojot mākslīgi! Arī ķēvju vadāšana pie ērzeļa bijis vesels pasākums. Turklāt dārgs. Tagad nopirkti gan buļļi, gan ērzelis. Dižglābās izaudzētos lopus pārdod dzīvsvarā, pircēji ir ārzemnieki. Pašiem tirgot, kaut un tirgot kā gaļu nav izdevīgi, jo tuvumā nav sertificētas bioloģiskās saimniekošanas prasībām atbilstošas kautuves. Turklāt tad pašiem jātirgo, jāmaksā par transportu, saldētavu. Vienu dzīvnieku gadā kauj savām vajadzībām un sastrādā konservos, desās, saliek saldētavās. Pietiek, ko likt galdā gan ikdienā, gan talkās. Kaimiņu saimniecībā pērk tikai pienu, veikalā maizi. Pašu izaudzētais dod saimniecei drošības sajūtu. Pat tad, ja kādu brīdi naudas pavisam nebūtu, ģimenei ēdamā netrūks.

Zaļi dzīvot var

Vai ir izdevīgi būt par bioloģisko zemnieku saimniecību? Ražības ziņā, protams, nevar iegūt to, ko konvensīvās saimniecībās, taču šai saimniecībai tas nav liels zaudējums. Pamatā visas platības ir zālāji. Nedaudz tiek audzēta arī labība lopu piebarošanai un zālāju atjaunošanai. Ar graudkopību nodarboties plašāk nevar, jo pārāk bieži te ciemojas meža zvēri. Lopu piebarošanai vajadzīgo iepērk no citām bioloģiskajām saimniecībām.

Nākamgad plānots palielināt zemes platības. Zemes, ko nomāt, ir daudz, pārdot gan neviens nevēlas. Jūra ir pavisam tuvu, un vietējie cer uz būvniecības un līdz ar to lielo cenu atgriešanos.

Informācijai

SIA Dižglābas
 - Nozare: gaļas liellopu un zirgu audzēšana, lauku tūrisms
 - Dibināšanas gads: 2000. g. piemājas saimniecība, no 2005. g. bioloģiskā saimniecība
 - Īpašniece: Agnese Celova
 - Apgrozījums: 2009. gadā 9500 Ls; 2010. gada 9 mēnešos ap 10 000 Ls
 - Ganāmpulks: 90 krustojuma gaļas liellopi, 2 Šarolē šķirnes vaislas buļļi.
 - Platības: 75 ha bioloģiski sertificētas zemes.
 - Atrodas: Rojas novadā, Rojas pagastā
Avots: SIA Dižglābas

Mans padoms!

Agneses Celovas padomi iesācējiem

• Izvērsies! Mazai saimniecībai labāk vairākas darbības jomas, nelikt visas olas vienā kurvītī.
• Riskē! Jārēķinās, ka šobrīd ir grūtāk sākt saimniekot laukos nekā pirms desmit gadiem. Prasību un regulu vien cik nācis klāt! Neticiet reklāmai – nevar par latu nodibināt uzņēmumu. Bet, ja tiešām ir liela apņēmība, jāriskē. Ieteicams saglabāt atkāpšanās ceļu – algotu darbu. Ar tūlītēju peļņu, sākot saimniekot, rēķināties nevar.
• Izvērtē! Attīstīt jomas, kur nav jāiegulda daudz darbaspēka un līdzekļu.
• Iepazīsti! Izpētīt citu, līdzīgā jomā strādājošu uzņēmumu pieredzi. Aprunāties ar pēc iespējas vairākiem.

Laikraksts "Dienas Bizness", atbalstot "SEB bankas" iniciatīvu, uzsāk projektu "Atbalsti jauno uzņēmumu!".