Ražošana
2012. gada 6. decembris 13:38
Aizvadītajā gadā metālapstrādes nozarē strādājošie uzņēmumi turpinājuši strauji atkopies no krīzes, un nozares uzņēmumi sekojuši V veida attīstības scenārijam, kurā pēc 2008. gada rekordgada 2009. gads sekoja ar ļoti strauju finanšu rādītāju kritumu, taču 2010. gadā un, vēl jo vairāk, pērn notikusi salīdzinoši strauja izaugsme, žurnālam TOP 500 atzina Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš.
Aizvadītajā gadā nozares vadošajiem uzņēmumiem izdevies kopējo apgrozījumu audzēt par 38,30% jeb 138,58 milj. Ls. Arī 2011. gadā, tāpat kā citus gadus, absolūta nozares līdere bija a/s Liepājas metalurgs, kuras apgrozījums veidoja 206,14 milj. Ls, bet peļņa - 2,47 milj. Ls. Uzņēmuma apgrozījums trīs gadu laikā auga teju par 30%. 2011. gadā uzņēmumā tika nodarbināti 2195 darbinieki.
Pēc diviem smagiem gadiem, kad nozares vadošajiem uzņēmumiem peļņas vietā nācās skaitīt zaudējumus, 2011. finanšu gadu TOP uzņēmumi atkal noslēguši ar peļņu. Latvijas metālapstrādes nozares lielāko uzņēmumu kopējie zaudējumi 2009. gadā sasniedza 17,00 milj. Ls, 2010. gadā nedaudz samazinājās līdz 8,26 milj. Ls, taču pagājušais gads noslēgts ar 7,94 milj. Ls lielu peļņu. Starp visiem nozares uzņēmumiem ir arī tādi veiksmes stāsti, kas krīzes gados spēja izvairīties no zaudējumu gūšanas. Šādi uzņēmum ir, piemēram, SIA KMM Metāls un SIA Dīlers.
Starp Latvijas lielāko metālnozares uzņēmumu TOPa dalībniekiem īpaši jāizceļ SIA East Metal, kura apgrozījuma pieaugums par 126,70% nodrošinājis pakāpšanos no 2010. gada 16. vietas uz 9. pozīciju, kā arī SIA AKG Thermotechnik Lettland, kas ar 102,55% pieaugumu pakāpies no 14. vietas uz desmito. Abi TOPa jaunpienācēji likuši no metālapstrādes nozares desmit vadošo uzņēmumu saraksta atvadīties a/s Energofirma Jauda un SIA Dinex Latvia.
Otro vietu topā pēc a/s Liepājas metalurgs ieņem a/s Rīgas kuģu būvētava, trešo – SIA KMM Metāls, ceturto – a/s Severstaļlat, bet piekto – SIA Krāsainie lējumi. Pilnu metālapstrādes nozares lielāko uzņēmumu sarakstu skatiet jaunākajā žurnālā TOP 500.
Vidēji ap 80% no saražotās nozares produkcijas tiek eksportēts. Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs V. Rantiņš min, ka krīze daudziem nozares uzņēmumiem likusi aizdomāties par noieta tirgu diversifikāciju. «Tieši krīzes rezultātā tika meklēti sākotnēji pat visai eksotiski noieta tirgi, kas gan tagad uzņēmējiem ļāvis kļūt imūnākiem pret kāda viena atsevišķa tirgus vai darījuma partnera ekonomisko situāciju vai pat kaprīzēm,» izdevumam pauž V. Rantiņš.
Tomēr, neņemot vērā veikto diversifikāciju, Latvijas metālapstrādes uzņēmumu galvenie produkcijas noieta tirgi ir Baltijas valstis, Vācija, Krievija un Ziemeļeiropa. Asociācijas veiktajā ikgadējā nozares apkopojumā minēts, ka teju 70% no visas produkcijas tiek realizēta Eiropas Savienībā.
