Latvija nav sākusi apgūt Transeiropas Transporta tīkla (TENT) sniegto finansiālo atbalstu, jo tam trūkst valsts budžeta līdzfinansējuma, skaidro Satiksmes ministrijas (SM) Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups.

«Pēdējā laikā medijos izskan retorisks jautājums: kas svarīgāks – ātrvilciens uz Eiropu vai Maskavu? Tiek pārmests, ka Latvija nav sākusi apgūt TENT sniegto finansiālo atbalstu, turpretim Lietuva esot apguvusi 5% un Igaunija – gandrīz visu,» savā komentārā laikrakstā Diena norāda A. Maldups.

Viņš apgalvo, ka Igaunija pamatā ir apguvusi Rail Baltica pirmajai kārtai paredzēto naudu. «Igaunijas dzelzceļa līnijas, kur nauda ieguldīta, bija daudz sliktākā stāvoklī un pa tām tiek vestas Krievijas tranzīta kravas, un Igaunija gūst pastāvīgus ieņēmumus no minēto dzelzceļa līniju ekspluatācijas,» skaidro SM pārstāvis.

Tajā pat laikā Lietuva ir apguvusi tikai 5%, kas nozīmē, ka valsts tikai sāk gatavoties šauro sliežu ceļu izveidei no Polijas robežas līdz Kauņai. «Latvija šo naudu nav sākusi apgūt viena iemesla dēļ. Katram eiro, ko dod TENT budžets, jāpieliek trīs eiro no Latvijas nodokļu maksātāju naudas. Jautājums: vai esam gatavi pie 20 miljoniem eiro TENT naudas pielikt savus 70 miljonus eiro? Vai tas nesīs pietiekamus ieņēmumus, lai projekts pats sevi atpelnītu? Visdrīzāk – nē,» tā Maldups.

Viņš gan atzīst, ka politiski ar šādu projektu būtu svarīgi demonstrēt Latvijas un Baltijas valstu integrāciju ES. «Tas ir svarīgi gan mums, gan pašai ES. Tikai jāsaprot, ka tās naudas mums budžetā ir tik, cik ir,» tā Maldups.