Pēc A. Vilka atzītā, šobrīd līdzekļu neparedzētiem gadījumiem nepietiek šādu ieguldījumu veikšanai, tomēr Valsts kasei ir pietiekama likviditāte, līdzekļi no Latvijas eiroobligācijām, vēl ir neiztērēta nauda no iepriekš piešķirtā starptautiskā aizdevuma. Tomēr viņš uzsvēra, ka Latvija nevar pārkāpt apņemšanos, kas ir starptautiskā aizdevuma programmas ietvaros, tajā skaitā pieļaut lielāku nekā 4,5% no IKP budžeta deficītu.

Jautāts, vai šādu budžeta deficītu var noturēt arī ieskaitot ieguldījumus airBaltic, A. Vilks atzina, ka «tas jāvērtē kontekstā ar iespējamiem valsts izdevumiem tuvākajos mēnešos, jo parasti gada beigās izdevumi ir lielāki. Ņemot vērā Latvijas ekonomikas attīstību, nodokļu iekasēšanas izpildi virs plāna, iespējams, varam deficītu noturēt līmenī». Ieguldījumi aviokompānijā jebkurā gadījumā būs jāsaskaņo ar starptautiskiem aizdevējiem.

Tomēr kopumā par budžeta grozījumiem un finansējuma avotiem varēs runāt tad, kad tiks saņemta precīza informācija par nepieciešamo ieguldījumu lidsabiedrības pamatkapitālā, jo līdz šim ir izskanējuši dažādi skaitļi. Tāpat ministrs atgādināja, ka par līdzekļu ieguldījumiem no valsts tiks lemts tikai pēc izvirzīto nosacījumu izpildes, tajā skaitā izmaiņas akcionāru līgumā, auditēta gada pārskata iesniegšana, kā arī airBaltic vadības maiņa. Savukārt atkarībā no informācijas pieejamības būs atkarīgs tas, vai lēmums par ieguldījumiem airBaltic jāpieņem esošai vai jaunajai valdībai.

Jebkurā gadījumā Finanšu ministrijai jāapzina tas, ko valsts budžeta deficītam nozīmē ieguldījumi airBaltic kontekstā ar starptautiskiem aizdevējiem.