«Savā ziņā datu centru pamata bizness ir elektrības pārvēršana naudā. Tagad esam tikuši pie četru megavatu elektrības pieslēguma un esam sākuši jaunā datu centra projektēšanu,» stāsta Andris Gailītis, DEAC (SIA Digitālās ekonomikas attīstības centrs) valdes priekšsēdētājs. Jaunais datu centrs atradīsies DEAC kompleksa telpās Čuibes ielā, bet tam būs atsevišķi izdalīta infrastruktūra un komunikācijas. Tā jauda būs divreiz lielāka. Ietilpība ir paredzēta 400 statņiem, un līdz ar jaunā datu centra pabeigšanu kopējais statņu skaits pieaugs līdz 730.

Jau vēstīts, ka ieguldījumi jaunajā datu centrā sasniegs desmit miljonus eiro. Bija paredzēts datu centru pabeigt jau pērn, bet A. Gailītis skaidroja, ka process notiek lēni un nav vajadzības neko sasteigt, jo tirgū nemitīgi ienāk jaunas tehnoloģijas, rodas dažādas jaunas dzesēšanas iespējas, kas veido lielu daļu no kopējām izmaksām, tāpēc jādomā, kā procesu padarīt efektīvāku. «Datu centru bizness ir finanšu ietilpīgs – nevaram neko darīt, ja no jauna neieguldām. Citām nozarēm to nesaprast, bet mums apgrozījums ir tiešā veidā saistīts ar to, cik daudz mēs ieguldām,» viņš uzsver.

Atšķirībā no citiem, šo datu centru DEAC attīsta kopā ar partneriem un ir paziņojis par gatavību sadarboties ar potenciālajiem investoriem – nākotnes klientiem. «Meklējam sava veida enkurklientus, kuri no 400 skapjiem paņemtu 50, 100 vai 200 – vērā ņemamu apjomu. Liels klients nav nodalāms no investora – ja kāds ir gatavs ņemt 100 skapjus, tas automātiski runā ar saviem naudas nodrošinātājiem, kas to finansēs. Šādā ziņā klients reizē var būt arī investors, ja kāds pie mums grib izvietot 100 skapjus un katram no tiem ir zināma instalācijas un mēneša maksa, kas ir sava veida investīcija. To var saukt dažādi, bet nauda ir un paliek nauda,» klāsta A. Gailītis.

Šāda situācija ir tipiska daudzos tirgos. Kā piemēru viņš min Londonu – kad kompānija uzprojektē datu centru, bieži vēl pirms būvniecības sākšanās ir noslēgti līgumi par 80% aizpildījumu. Līdzībās runājot, tas ir tāpat kā būvēt saldējuma fabriku un jau no paša sākuma zināt, ka 80% iekārtu būs noslogotas, jo kāds grib pirkt šo saldējumu. «Tad ir pavisam cita finanšu stabilitāte, ilgtermiņa attiecības un viss pārējais. Tas arī parāda klienta nopietnības pakāpi – ja kāds ir gatavs maksāt par to, kā vēl nav, slēgt līgumu par garantētu apjomu, tas liecina par biznesa stabilitāti un domāšanas veidu,» spriež DEAC vadītājs.

Visu rakstu lasiet 19. augusta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.