Viņš sacīja, ka izveidot «Via Baltica» digitālo koridoru ir izaicinājums gan Eiropai, gan Baltijas valstīm, jo pēc «Via Baltica» saprašanās memoranda parakstīšanas ir nepieciešams izdarīt pirmos būtiskākos soļus, lai vispār varētu sākt šī digitālā koridora izveidi. «Mums pašiem sākumā ir jānodrošina 5G tīkla pārklājums un tā plaša pieejamība, pēc tam, atbilstoši «Via Baltica» saprašanās memorandam, ir nepieciešams finansējums no ES. Jāņem vērā, ka tā ir jauna programma un atbalsts finansēšanā un sagatavošanas darbos ir būtisks, lai projektu varētu paspēt izvērst līdz 2025.gadam,» norādīja Tammists.

Tāpat Tammists atzīmēja, ka 5G tehnoloģiju attīstība Baltijas valstīs ir solis uz priekšu jaunu biznesa modeļu veidošanā. «Igaunija jau ir digitāli attīstīta, taču ir vairāki potenciāli projekti, kurus varētu realizēt ar 5G tīkla attīstību, tostarp arī «Via Baltica» digitālo koridoru. Manuprāt, turpmāk šāda veida projekti veicinās jaunus biznesa plānus un pavērs iespējas jaunām sadarbības iespējām ar tehnoloģiju kompānijām,» teica ministrs.

Vienlaikus viņš norādīja, ka jaunu biznesa modeļu veidošanai ir nepieciešams izveidot atbilstošu ekonomisko un politisko sistēmu, kas spētu gan veicināt, gana atbalstīt jaunos risinājumus.

Jautāts, vai «Via Baltica» projekta lēmumu pieņemšanā piedalīsies tikai Baltijas valdība, Tammists norādīja, ka arī iedzīvotājiem būs iespēja vērsties valsts sektorā, lai paustu savus risinājumus «Via Baltica» digitālā koridora izveidē.

Savukārt Baltijas jūras reģiona 5G ekosistēmas forumā - «5G Techritory» Tammists sacīja, ka Igaunijā 5G tīklu plāno palaist 2020.gadā, un tas būs pirmais solis 5G tīkla ieviešanā un sākumā būs pieejams telekomunikācijas nozarei. Pirmos 5G tīkla sagatavošanas darbus Igaunija veiks 2019.gada pavasarī.

Plānots, ka digitālā koridora projektu izvērsīs līdz 2025.gadam un «Via Baltica» digitālais koridors būs apmēram 600 kilometrus garš.

Piektdien Latvijas, Igaunijas un Lietuvas ministri parakstīja Baltijas valstu saprašanās memorandu par «Via Baltica» digitālā koridora attīstību savienotās un automatizētās braukšanas un 5G tehnoloģiju attīstībai.

Realizējot memorandā pausto apņemšanos, Lietuva, Latvija un Igaunija apņemas atbalstīt inteliģento transporta sistēmu pilota projektus sasaistē ar 5G mobilo sakaru tīkla paātrinātu izvēršanu uz Eiropas nozīmes autoceļa maršrutā Tallina-Rīga-Kauņa-Lietuvas-Polijas robeža. Pēc memoranda parakstīšanas svarīga būs sadarbības spēja, lai izveidotās sistēmas darbotos bez ierobežojumiem pierobežu rajonos un visā transporta koridora garumā.

Plānots, ka transporta līdzekļi izmantos 5G tīklus datu pārraidei savstarpēji un saziņai ar apkārtējo infrastruktūru, kā arī datu savākšanai no dažāda veida infrastruktūras sensoriem turpmākai apstrādei. Tādēļ 5G priekšrocības, piemēram maza signāla aizture, daudzu ierīču vienlaicīga atrašanās tiklā, drošs un nepārtraukts datu pārraides savienojums, ir svarīgs priekšnosacījums inteliģento transporta sistēmu sekmīgai darbībai.

Memorands atbilst Eiropas Savienības gigabitu sabiedrības jeb savienojamības mērķim - nepārtraukta 5G pārklājuma izvēršanu uz Eiropas Transporta tīkla maģistrālēm līdz 2025.gadam.