Viņš vēlas panākt finansiālu Talsu novada pašvaldības atbalstu teritorijas uzturēšanai, taču līdz šim sarunas nav vainagojušās ar panākumiem. Tagad A. Šturms izšķīries par radikālu soli - aizliedzis Talsu novada domes deputātiem apmeklēt Abavas rumbu.

«Kad mēs sākām, te nebija nekā, tikai asfalts, arī līnijas mēs savilkām,» laikrakstam stāstījis A. Šturms. Zeme pie Abavas rumbas pieder A. Šturma tēvam un diviem citiem īpašniekiem - vienam A. Šturma uzņēmums maksā 150 latu mēnesī, otram, kuram pieder rumbai vistuvāk esošā saliņa, maksāts netiek, bet, kā saka pats A. Šturms, būtu solīdi samaksāt vismaz Ls 50 mēnesī.

Ieejas maksa teritorijā ir viens lats, taču tiek piemērotas dažādas atlaides.

Maksas ieviešana pirms četriem gadiem ietekmējusi arī vietējo iedzīvotāju attieksmi, stāstījis Talsu novada Sabiles pilsētas un Abavas pagasta pārvaldes vadītājs Vilnis Dragunas: «Vietējie iedzīvotāji turp vairs nedodas, interese ir noplakusi, cilvēki var atrast citas vietas, kur atpūsties.» Tomēr par apmeklētāju plūsmu, īpaši siltās vasaras dienās, sūdzēties nevarot. Tā kā maksu iekasē tikai sezonas laikā, ienākumus A. Šturms lēš ap Ls 6000 gadā, bet apmeklētāju skaits varētu būt ap 20-25 tūkstošiem gadā. No pašvaldības viņš vēlētos saņemt ap Ls 400 mēnesī, līdzekļus izlietotu, lai algotu darbinieku, kurš sakoptu vairāk nekā desmit hektāru lielo teritoriju, pļautu zāli ar trimeri, ziemā zāģētu krūmus, pavasaros izvāktu upes sanestos zarus, lasītu samestās pudeles utt., bet apmeklētājiem prasītu mazāku ieejas maksu. Ja pašvaldība dotu vairāk naudas, varētu atcelt iebraukšanas maksu pavisam.

Talsu novada domes izpilddirektors Normunds Tropiņš Dienai norādījis: «Nav runas, ka varētu maksāt par visas teritorijas apsaimniekošanu. Ir jāorganizē bizness, jādomā, ar ko piesaistīt apmeklētājus un ar to pelnīt. Runāt var par kādu joslu ap ceļu.» Pagaidām pašvaldība nav piekritusi SIA Abavas rumba piedāvātajiem finansējuma variantiem, uzskatot, ka līdzekļu izlietojums nav pietiekami pamatots. Uzņēmēji ir izņēmuši atļauju veikaliņa atvēršanai, lai tirgotu suvenīrus un pārtikas preces, taču tas pagaidām nedarbojas. Teritorijā ir trīs nojumes ar ugunskura vietām, par kurām naudu prasot tikai tad, ja tās iepriekš rezervē, piemēram, Jāņu svinēšanai. N. Tropiņš uzskata, ka uzņēmējiem aktīvāk jādomā, kādus vēl pakalpojumus piedāvāt, lai palielinātu ienākumus. Uzņēmēja rīcība, vietējā laikrakstā Talsu Vēstis paziņojot, ka deputātiem ieeja Abavas rumbas teritorijā liegta, gan risinājumu nesekmējot.

«Ir jau mums dažādas vietas - Māras kambari un citas. Īsti lāgā nebūtu, ja visi īpašnieki stātos rindā pēc naudas,» prātojis N. Tropiņš.

No pašvaldības pārstāvju teiktā varot secināt, ka viņi īsti netic draudiem noslēgt pieeju Abavas rumbai, bet, ja tā notikšot, risinājumu nākšoties meklēt.