Arnis Andrianovs - «Virši» pārdošanas daļas vadītājs
Lai
arī palielinot akcīzes nodokli degvielai, var šķist, ka valsts
budžetā būs papildu ieņēmumi, būtu nopietnāk jāvērtē, kā
degvielas cenas palielināšana uz nodokļu rēķina ietekmēs
izmaksu palielināšanos dažādos uzņēmējdarbības sektoros un kā
tas ietekmēs valsts konkurētspēju starptautiskā līmenī.
Esošais
projekts par akcīzes likmju pieaugumu paredz, ka benzīna cena no
2020. gada nodokļa ietekmē palielinātos par 3,3 centiem,
dīzeļdegvielas cena par 4,2 centiem, bet degvielas cena, kura
paredzēta lauksaimniecības transportam, par 0,6 centiem litrā.
Auto gāzes cena palielinātos par 4,1 centiem kilogramā.
Pēc
«Virši» aprēķiniem tas nozīmē, ka gadā privātpersonas un
juridiskās personas, kas ikdienā iegādājas benzīnu, papildu
valsts budžetā iemaksās 7 miljonus eiro. Dīzeļdegviela veido 73%
no kopējā tirgus apjoma jeb nedaudz vairāk kā vienu miljardu
litrus, tāpēc akcīzes nodokļa palielināšana iedzīvotājiem un
komerctransportam tādā pašā laika periodā izmaksās papildu 45
miljonus eiro. Lauksaimnieki uz nodokļa rēķina valsts budžetā
papildus iemaksās apmēram 1 miljonu eiro gadā, savukārt par auto
gāzi valsts budžets var rēķināties ar papildu 2 miljoniem eiro
ieņēmumu.
Degvielas
cenu pieaugums, palielinoties akcīzes nodoklim, būtiski ietekmēs
dažādus uzņēmējdarbības sektorus, tāpēc būtu rūpīgi
jāizvērtē, vai no tā necietīs Latvijas uzņēmēju kopējā
konkurētspēja un ienākumi valsts budžetā no citām pozīcijām.
Papildu
ienākumus valsts budžetā iegūstam arī no starptautiskajiem
tranzīta pārvadājumiem – ārvalstu pārvadājumu uzņēmumi seko
līdzi degvielas cenām dažādos reģionos un plāno degvielas
uzpildes smagajām kravas automašīnām, balstoties uz tām.
Piemēram, kad Igaunijā palielināja akcīzes nodokli degvielai
2016. gadā, tad igauņu tranzīta uzņēmumi uzpildes pārvirzīja
uz Latviju un Lietuvu.
2018.
gadā Latvijā, palielinot akcīzes nodokli tikai par 3 centiem,
novērojām, ka Igaunijas pārvadājumu uzņēmumi strauji aizmigrēja
no Latvijas uz Lietuvu. No 2020. gada degviela uz akcīzes rēķina
Latvijā būs par 7 centiem dārgāka nekā Lietuvā un Polijā, kas
būtībā nozīmē to, ka ne tikai ārvalstu, bet arī Latvijas
tranzīta uzņēmumi dos priekšroku šīm valstīm, un degvielas
uzpildes Latvijā vairs nebūs interesantas starptautiskā līmenī.
Turklāt tik būtiska likmes atšķirība sekmēs degvielas «tūrisma»
attīstību Lietuvas virzienā. Piemēri nav tālu jāmeklē –
šobrīd notiek ne tikai «alkohola» tūrisms uz Latviju, bet arī,
paaugstinot likmes akcīzes nodoklim degvielai, veicināsim Latvijas
iedzīvotāju degvielas «tūrismu» Lietuvas virzienā.
Igaunijas
pieredze arī rāda, ka akcīzes kāpuma rezultātā kaimiņi zaudēja
aptuveni 12% dīzeļdegvielas apjomu. Ja arī Latvija zaudēs 12%,
tie būs 53 miljoni eiro zaudējumi. Faktiski, palielinot akcīzes
nodokli, kopējie akcīzes ieņēmumi budžetā paliks iepriekšējā
līmenī, bet rezultātā visi par degvielu maksāsim dārgāk.