Lai gan vadošajām ministrijām ir izpratne par nepieciešamajiem uzlabojumiem, pārmaiņas notiek ļoti lēni – pat apstākļos, kad runājam par enerģētiskās neatkarības nozīmīgumu un valsts pārvaldes izdevumu optimizēšanu. Pašlaik Latvijā izpratni par PPA sniegtajiem ieguvumiem un gatavību ilgtermiņa sadarbībai lielākoties izrāda tikai lielās ārvalstu privātā kapitāla korporācijas. Savukārt valsts pārvalde šādiem sadarbības modeļiem vēl nav gatava – pat ja kāda pašvaldība izrāda interesi, pastāv virkne birokrātisku šķēršļu, kas jānovērš normatīvajos aktos, lai PPA līgumu slēgšana ar valsts institūcijām būtu iespējama. 

Kas ir PPA, un kāpēc šādi līgumi citviet jau ir kļuvuši par normu uzņēmējdarbībā un valsts sektorā?

PPA ir ilgtermiņa līgums starp atjaunīgās elektroenerģijas ražotāju (piemēram, vēja vai saules elektrostaciju) un elektroenerģijas patērētāju (uzņēmumu, iestādi vai enerģijas tirgotāju). To pamatfunkcija ir nodrošināt abpusēji izdevīgu ilgtermiņa (līdz pat 10 gadiem) sadarbību ar fiksētiem nosacījumiem. Tādejādi uzņēmumiem vai iestādēm PPA līgums nodrošina stabilu un prognozējamu fiksēto elektroenerģijas cenu ilgtermiņā, kas ļauj efektīvāk kontrolēt un samazināt energopatēriņa izmaksu riskus. Savukārt atjaunīgās enerģijas ražotājam – garantētu noietu un stabilus ieņēmumus, kas ļauj investēt jaunos projektos un veicina straujāku nozares attīstību. 

Var izšķirt divus galvenos iemeslus, kas motivē uzņēmumus un iestādes izvēlēties šādu sadarbības formu:

1. Ekonomiskie apsvērumi – stabila un ilgtermiņā fiksēta elektroenerģijas piegādes cena ļauj izvairīties no riskiem, ko rada gan elektroenerģijas tirgus cenu svārstības, gan enerģētiskās neatkarības riski. Tādējādi PPA ir kā alternatīva tradicionālajam vairumtirdzniecības tirgum, kurā cenas bieži vien ir grūti prognozējamas un nestabilas.
2. Uzņēmumu sociālā atbildība (Corporate Social Responsibility, CSR) jeb uzņēmumu un valsts pārvaldes iestāžu iekšējā vai ārējā ilgtspējas politika, meklējot uzticamus risinājumus oglekļa emisiju samazināšanai elektroenerģijas patēriņā.

Tomēr ne mazāk būtiska ir arī konkurētspēja ES tirgū. Nozaru griezumā Eiropā skaidri iezīmējas līderi PPA izmantošanā – tie ir informācijas tehnoloģiju, telekomunikāciju un smagās rūpniecības uzņēmumi, kuru produktu vai pakalpojumu ražošanas procesi prasa lielu enerģijas patēriņu un rada būtisku ietekmi uz vidi. Tāpēc, ja, piemēram, mūsu valsts kapitālsabiedrības vēlas būt konkurētspējīgas starptautiskajos tirgos, būtiska nozīme pārrobežu konkurences spējai būs arī sociālās atbildības aspektiem.

Baltijas valstu ceļš uz PPA: kas jau notiek un kur atpaliekam?

Visās Baltijas valstīs PPA līgumu īpatsvars šobrīd ir salīdzinoši zems, taču Lietuvā tās ekonomikas lieluma un uzņēmumu daudzuma dēļ aktivitāte ir nedaudz augstāka. Līdz ar to Lietuva patlaban ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas jau ir iezīmējusies Eiropas PPA kartē. Svarīga loma tajā nenoliedzami bijusi Lietuvas valsts enerģētikas stratēģijai, kurā atjaunīgās enerģijas attīstībai piešķirta skaidri definēta un prioritāra vieta.

Būtiski, ka papildu stimulu PPA līgumu attīstībai Lietuvā sniedz arī valsts energosistēmas dalībnieki. Piemēram, Lietuvas PSO Litgrid – valsts elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas atbild par elektroenerģijas plūsmu pārvaldību un sistēmas stabilitāti, – rīko atklātu ilgtermiņa elektroenerģijas iepirkumu savu pārvades tīkla zudumu segšanai. Tas ir skaidrs signāls gan privātā, gan publiskā sektora uzņēmumiem, ka PPA nav tikai pievilcīgs ilgtspējas instruments, bet arī praktiski izdevīgs risinājums ar reālu ekonomisku atdevi. Savukārt Igaunijā jau kādu laiku norisinās publiska diskusija, kurā tiek analizēti valsts pārvaldes sektora ieguvumi un lietderība, veicot ilgtermiņa elektroenerģijas iepirkumus un kļūstot par tirgus attīstības stimulētāju.

Diemžēl Latvija joprojām kavējas, riskējot zaudēt konkurētspēju reģionā. Klimata un enerģētikas ministrija ir paudusi gatavību apsvērt diskusiju uzsākšanu politikas veidotāju līmenī, taču līdz šim konkrēti soļi vēl nav sperti. Kamēr lēmumu pieņēmēji vēl tikai apsver iespēju sākt sarunas, nozarei šī tēma jau ir kļuvusi par ikdienas realitāti – PPA jautājums tiek regulāri apspriests teju katrā konferencē, forumā vai diskusijā, kas saistīta ar klimatu un enerģētiku. 

Kas nepieciešams, lai PPA jomā mēs panāktu kaimiņvalstis?

PPA tēma Latvijā nav jauna – atjaunīgās enerģijas parku attīstītājiem ir gan bagāta starptautiskā pieredze, no kā iedvesmoties un mācīties, gan arī praktiska pieredze, slēdzot PPA līgumus ar privātā sektora uzņēmumiem Latvijā. Arī nozarē šis jautājums jau ir plaši analizēts, un diskusijas joprojām turpinās. 

Tā rezultātā jau ir izkristalizējušies konkrēti politiski un juridiski soļi, kas būtu jāveic, lai Latvijā panāktu būtisku izrāvienu PPA līgumu attīstībā un nodrošinātu iespēju šo sadarbības modeli izmantot arī valsts un pašvaldību iestādēm:

• Primāri PPA būtu jāatzīst par stratēģisku instrumentu valsts enerģētikas un klimata politikā, iekļaujot to Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā. 
• Vienlaikus būtu jāsāk darbs pie praktisku vadlīniju un standarta dokumentācijas izstrādes, kas ļautu publiskajam sektoram šādus līgumus ieviest juridiski droši un efektīvi. 
• Būtisks priekšnosacījums ir arī izmaiņas Publisko iepirkumu likumā – tajā jāparedz iespēja slēgt ilgtermiņa līgumus ar zaļās enerģijas ražotājiem, piemērojot ilgtspējas kritērijus kā daļu no vērtēšanas principiem. 
• Nepieciešams pielāgot arī budžeta un finanšu kontroles mehānismus, lai ilgtermiņa cenas fiksēšana netiktu traktēta kā pārkāpums un iestādēm būtu rīcības brīvība izvēlēties stabilu, videi draudzīgu un, galvenais, ilgtermiņā finansiāli izdevīgāko elektroenerģijas piegādes veidu.

Rezumējot, lai Latvija ne tikai panāktu kaimiņvalstis, bet arī sekotu Eiropas izaugsmes virzieniem, būtiski ir pāriet no diskusijām pie praktiskas rīcības. PPA nav tikai instruments ilgtspējas mērķu sasniegšanai — tas var būt arī pārdomāts un ekonomiski izdevīgs risinājums valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām un iestādēm, lai veidotu stabilu un videi draudzīgu elektroenerģijas patēriņa politiku. Jo ātrāk šie jautājumi tiks risināti praksē, jo lielāki būs ieguvumi gan finanšu, gan klimata jomā.