Aprīlis kopumā izvērtās izteikti pozitīvs finanšu tirgiem, kur par spīti saspīlējumam Tuvajos Austrumos akciju tirgi uzrādīja plašu cenu kāpumu, kamēr obligāciju pusē rezultāti bija mērenāki. ASV akciju indekss aprīli noslēdza ar 10,5 % sniegumu, kas ir straujākais mēneša cenu pieaugums pēdējo gadu laikā. Arī eirozonas akcijas pieauga, noslēdzot mēnesi ar 5,4 %. Attīstības valstu akciju indekss izvirzījās līderu pozīcijā ar 14,7 % cenu kāpumu, ko veicināja spēcīgs sniegums Āzijas tehnoloģiju orientētajos tirgos.
Obligāciju tirgos nozīmīgu lomu spēlēja paaugstinātās inflācijas prognozes augsto energoresursu cenu dēļ, kas ierobežoja straujāku investīciju reitinga un valdību obligāciju cenu pieaugumu. ASV valdību obligāciju segments lielākoties bija vienīgais ar negatīvu cenu dinamiku, samazinoties par 0,2 %, kamēr Vācijas obligāciju cenas aprīlī indeksa līmenī saglabājās nemainīgas. Investīciju reitinga obligāciju indeksa cena gan ASV, gan Eiropā pieauga attiecīgi par 0,3 % un 0,9 %. Izteikti pozitīvāka cenu dinamika bija vērojama paaugstināta riska obligāciju segmentā – ASV un Eiropas reģionos pieaugums sasniedza attiecīgi 1,8 % un 1,5 %, bet attīstības valstu reģionā – 1,9 %.

ASV makroekonomiku un monetāro politiku aprīlī būtiski ietekmēja augstās naftas cenas, kas veicināja inflācijas paātrinājumu līdz 3 % atzīmei. Netipiski šķeltā balsojumā ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) aprīļa sanāksmē nolēma saglabāt procentu likmi nemainīgu 3,50–3,75 % līmenī, norādot uz pieaugošiem inflācijas riskiem. Vienlaikus ASV ekonomikas izaugsme gada pirmajā ceturksnī sasniedza 2 % gada griezumā, salīdzinot ar 0,5 % ceturksni iepriekš. Arī darba tirgus saglabājās noturīgs – nodarbināto skaits pieauga par 178 000, bet bezdarba līmenis samazinājās līdz 4,3 %.

Tikmēr eirozona aprīlī saskarās ar mazāk labvēlīgu ekonomisko vidi. Eirozonas biznesa noskaņojums pirmo reizi kopš 2024. gada nogales noslīdēja pesimisma zonā, enerģijas piegādes traucējumiem palielinot uzņēmumu izmaksas. Arī inflācija negaidīti paātrinājās līdz 3 % līmenim, ko noteica naftas cenu pieaugums. Šādos apstākļos Eiropas Centrālā banka procentu likmes saglabāja nemainīgas. Vienlaikus tiek prognozēts, ka eirozonas reālais IKP pirmajā ceturksnī pieauga vien par 0,1 % ceturkšņa griezumā un 0,8 % gada griezumā, salīdzinot ar 1,3 % gada pieaugumu iepriekšējā ceturksnī, uzsverot ekonomikas atkopšanās trauslumu.

Attīstības valstu akciju tirgus rezultātus aprīlī galvenokārt virzīja Taivāna un Dienvidkoreja, kuras guva labumu no joprojām strauji augošā pusvadītāju pieprasījuma, kas saistīts ar globālo mākslīgā intelekta attīstības ciklu. Tas veicināja gan eksportu, gan finanšu tirgu sniegumu, kā arī būtiski palielināja globālo investoru interesi par tehnoloģiju sektoru.

Vienlaikus ekonomiskais fons attīstības valstīs saglabājās nevienmērīgs. Ķīnā varas iestādes pauda bažas par nestabilu iekšzemes atkopšanos vājā patēriņa un ilgstošās nekustamā īpašuma sektora lejupslīdes dēļ. Reaģējot uz situāciju, Ķīnas centrālā banka aicināja vietējās bankas palielināt kreditēšanu, lai uzturētu ekonomikas aktivitāti. Indijā iekšzemes pieprasījums saglabājās spēcīgs, taču centrālā banka brīdināja, ka straujais naftas cenu kāpums palielina riskus augstākai inflācijai un lēnākai izaugsmei. Savukārt Brazīlijā inflācija līdz aprīlim samazinājās līdz aptuveni 4 % līmenim, ļaujot centrālajai bankai mēneša beigās otro reizi pēc kārtas samazināt procentu likmi par 0,25 procentpunktiem, vienlaikus saglabājot piesardzīgu nostāju globālās nenoteiktības apstākļos.