No 2027. gada jūlija ES palaiž Eiropas vienoto elektronisko piekļuves punktu (European Single Access Point, ESAP).

Kas ir Eiropas vienotais elektroniskais piekļuves punkts?

ESAP ir datu portals, kura mērķis ir nodrošināt vienotu piekļuves punktu publiski pieejamai finanšu un ilgtspējas informācijai par ES uzņēmumiem, kapitāla tirgiem un investīciju produktiem. Tas palielinās uzņēmumu redzamību Eiropas un starptautisko investoru vidū, kā arī paplašinās iespējas piesaistīt finansējumu no dažādiem avotiem.Tas nozīmē, ka jau nedaudz vairāk nekā gada visiem ES iedzīvotajiem, tostarp Latvijā, vienuviet un bez maksas būs pieejami finanšu un ilgtspējas pārskati no visas Eiropas. ESAP piblicējamās informācijas tvērums tiks paplašināts pakāpeniski, sākot ar regulēto finanšu nozares dalībnieku pārskatiem un pakāpeniski aptverot arī citu uzņēmumu gada pārskatus un ilgtspējas ziņojumus.

Kā Latvija gatavojās ESAP?

Nupat, februāra beigās, Saiema galīgajā lasījumā pieņēma Finanšu Ministrijas virzītos grozījumus Grāmatvedības likumā, kas veido tiesisko ietvaru Latvijas uzņēmumu informācijai nodošanai ESAP. Sākotnējais mērķis ir nodrošināt, ka ESAP tiek nodoti gada pārskati, ko iesniedz Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma subjekti, kā arī publiskie dokumenti, ko iesniedz subjekti, uz kuriem attiecas likums “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm”.Tomēr ar šiem grozījumiem jautājums par to, kura valsts struktūra Latvijā būs atbildīga par informācijas vākšanu, validāciju un nodošanu ESAP, ir atlikts līdz 2027. gada oktobrim. Balstoties uz pašreizējo sistēmu, ticamākie kandidāti ir Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Uzņēmumu reģistrs (UR).

Kāpēc ir nepieciešams ESAP?

ESAP ir neatņemama daļa no plašākas digitālās ziņošanas ekosistēmas, kas nepieciešama centralizētai datu apmaiņas pārvaldībai starp ES dalībvalstīm. ES veido vienotu tirgu, un, tāpat kā jebkurai lielai organizācijai, tai ir jānodrošina saskaņota informācijas pārvaldības sistēma. Šo sistēmu veido trīs galvenie bloki.

1. Normatīvā un metodoloģiskā platforma, kas iekļauj: 

• regulējumu un standartus – kāpēc informācija tiek atklāta;
• taksonomijas – ko tieši atklājam, piemēram, ilgtspējas ziņojumiem paredzēto ESRS XBRL taksnomijā;
• tehnoloģiskās vadlīnijas – kādā veidā informācija tiek atklāta.

2. Centralizēta tehniskā infrastruktūra un vienota datu platforma – ESAP.

3. Datu caurspīdīgums, datu izmantošana un piekļuves pārvaldība , kas veido informācijas lietotāju uzticēšanos datiem.

ESAP ieviešanu var salīdzināt ar mājas jumta uzbūvi, līdz ar to ES digitālās ziņošanas ekosistēma iegūst savu galīgo formu. Taču, vai tas nozīmē, ka pienācis laiks spāru svētkiem? Ne gluži, jo priekšā vēl ir apjomīgs darbs pie visas mājas infrastruktūras izveides. Praksē, šis darbs ir uz dalībvalstu, to uzņēmumu un revidentu pleciem. ESAP nosaka spēles noteikumus, paredzot, kādus datus un kādā veidā un formā tas sagaida saņemt, savukārt dalībvalstīm būs jānodrošina šo prasību izpilde, izveidojot atbilstošas informācijas sistēmas un pielāgojot esošos procesus.

Vai iXBRL formāts kļūs par galveno informācijas sniegšanas formātu ESAP?

iXBRL pakāpeniski kļūst par vienoto ziņošanas formātu Eiropas Savienībā. Pēc Dānijas, Nīderlandes, Spānijas un citām valstīm, kuras jau vairākus gadus izmanto XBRL kā ziņošanas fromātu, arī Somija šogad ir paziņojusi par pāriešanu uz iXBRL* finanšu pārskatu sistēmu. Šo attīstību noteikti veicina gan ESAP iniciatīva, gan ES direktīvas, kuru mērķis ir paplašināt un uzlabot digitālo rīku un procesu izmantošanu uzņēmumu tiesībās, lai palielinātu caurskatāmību visā Eiropā.Papildus, Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma prasības paredz, ka ilgtspējas ziņojums, kas ir daļa no vadības ziņojuma gada pārskatā, sākot ar 2028. gadu jāiesniedz VID vienotajā elektroniskajā ziņošanas formātā (European Single Electronic Format – ESEF), tehniski iXBRL formātā. Tas nozīmē, ka atbildīgai struktūrai, lai izpildītu ESAP prasībai ir jānodrošina speciāla iXBRL failu validācijas sistēma.Jau šobrīd biržā kotētie uzņēmumi savus konsolidētos gada pārskatus iesniedz iXBRL formātā. Tāpēc, Latvijai līdz ar ESAP ieviešanu kļūstot par daļu no ES digitālās ziņošanas ekosistēmas un pielāgojot savu IT infrastruktūru mašīnlasāmu datu prasībām, var sagaidīt, ka līdzīgi kā Somijā un Dānijā iXBRL iXBRL formāta pielietojums pakāpeniski tiks paplašināts arī attiecībā uz citu uzņēmumu gada pārskatiem.

Vai Latvijas tirgus ir gatavs iXBRL formāta prasībām gada pārskatiem?

Mums nāksies panākt pārējos, jo Eiropas vienotais regulatīvās digitālās ziņošanas ietvars tagad iekļaus arī Latviju. Pārsteidzoši, tomēr galvenais škērslis nav tirgus digitālais briedums, kā bieži tiek pieņemts. Tehnoloģijas jau ir pieejamas. XBRL International, Inc. tīmekļvietnē var atrast pietiekami plašu sertificētu iXBRL marķēšanas un audita rīku sarakstu, no kuriem izvēlēties.Romēr, runājot par digitālaiem pārskatiem, patiesais izaicinājums ir cilvēku kompetence. Šobrīd ir vērojama pārmērīga paļaušanās uz tehnoloģijām, mākslīgo intelektu, vienlaikus trūkst zināšanās krustpunktā, kur satiekas regulatīvo prasību tehniskie aspekti, finanšu (IFRS) un ilgtspējas (ESRS) standarti, kā arī digitālais formāts (iXBRL). Tā ir joma, kur attīstīties gan pārskatu sagatavotājiem, gan revidentiem, kas pārbauda digitālo formātu.IT rīki palīdz sagatvot iXBRL pārskatus, taču tie neaizstāj cilvēka atbildību. 

Pāreja uz iXBRL ziņošanu nav tikai tehnoloģiju projekts, tas ir kompetenču projekts, kas nereti prasa no jauna veidot izpratni par korporatīvo informācijas pārvaldību uzņēmumā. Tāpēc Eiropas vienotā elektroniskās piekļuves punkta projekts un nesenie grozījumi Grāmatvedības likumā, kas sākotnēji Latvijas uzņēmējiem var šķist maznozīmīgi, praksē var nozīmēt būtiskas pārmaiņas gan grāmatvežiem, kuri sagatavo gada pārskatus, gan revidentiem, kuri pārbauda digitālo formātu, gan uzņēmumu vadītājiem, kuri plāno budžetu un pārskatu iesniegšanas termiņus.

* Inline XBRL (iXBRL) ir mašīnlasāms un cilvēklasāms atvērto datu formāts, kas HTML struktūrā iestrādā XBRL, ļaujot viegli izveidot konteksta informāciju un pārskata vizualizāciju, kā arī strādāt ar lielajiem datiem.