Nekustamā īpašuma tirgus jau ilgstoši tiek uzskatīts par vienu no uzticamākajiem ieguldījumu virzieniem. Vienlaikus Latvijā mājokļu cenas turpina pieaugt – lai gan lēnāk nekā kaimiņvalstīs, kāpums saglabājas stabils, un šogad cenas varētu augt 5–10 % robežās. 

Lai arī Rīgā tās joprojām ir zemākās Baltijas galvaspilsētu vidū, cenu pieaugums mudina investorus izvērtēt arī alternatīvus ieguldījumu veidus. Kā norāda Dina Tračuma, Luminor Private Banking vadītāja, mūsdienu finanšu tirgū iespējams investēt nekustamajā īpašumā arī netieši – nekļūstot par dzīvokļa, zemes vai mājas tiešo īpašnieku.     

Katrā pasaules reģionā investīcijas nekustamajā īpašumā tiek veiktas ar savām īpatnībām un pieejām. Latvijā joprojām dominē tiešās investīcijas, tas ir, konkrētu īpašumu iegāde ar mērķi tos izīrēt vai pārdot tālāk. Taču pasaulē popularitāti saglabā arī minētie netiešie ieguldījumu veidi, kas ļauj investēt nekustamajā īpašumā, nekļūstot par konkrētā objekta īpašnieku.

Investīcijas ar akciju vai obligāciju starpniecību?

Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā ieguldīt nekustamā īpašuma nozarē, ir investēt ar to saistīto uzņēmumu akcijās vai obligācijās. Tie var būt nekustamā īpašuma attīstītāji, objektu pārvaldītāji vai citi nozares uzņēmumi gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Šāda pieeja ļauj sākt investēt ar salīdzinoši nelielām summām, ietaupīt laiku un vienlaikus veicināt investīciju portfeļa diversifikāciju. Būtiskākā atšķirība starp šiem finanšu instrumentiem ir to raksturs – akcijas nozīmē īpašuma daļu uzņēmumā, savukārt obligācijas ir aizdevums uzņēmumam. Obligāciju turētājiem ir priekšrocības gadījumos, kad uzņēmums nonāk finansiālās grūtībās, tāpēc tās parasti tiek uzskatītas par konservatīvāku ieguldījumu. Savukārt akcijas ilgtermiņā mēdz nodrošināt augstāku ienesīguma potenciālu, lai gan to vērtība ir pakļauta lielākām tirgus svārstībām, kas nozīmē arī augstāku risku.     

Iespēja gūt pasīvus ienākumus no nekustamā īpašuma

REIT fondi jeb Real Estate Investment Trust ir vēl viens veids, kā iesaistīties nekustamā īpašuma tirgū, faktiski neiegādājoties īpašumu. Šie fondi investoru līdzekļus novirza nekustamā īpašuma objektu iegādei, attīstīšanai un pārvaldībai, savukārt gūtie ieņēmumi parasti tiek izmaksāti dividenžu veidā. Tas investoriem ļauj nodrošināt salīdzinoši stabilu pasīvo ienākumu plūsmu no īres, bet labvēlīgos tirgus apstākļos – arī gūt papildu peļņu no īpašumu vērtības pieauguma.Vienlaikus jāņem vērā, ka tā kā REIT fondi nereti izmanto aizņemto kapitālu, procentu likmju pieaugums var negatīvi ietekmēt to ienesīgumu. Turklāt dažādu nekustamā īpašuma tirgus segmentu REIT fondiem ir raksturīgi arī specifiski riski, piemēram, biroju segmentā – attālinātā darba un darba modeļu maiņa jau vairākus gadus negatīvi ietekmē pieprasījumu pēc biroju platībām, savukārt mazumtirdzniecības sektorā arvien lielāku izaicinājumu veido e-komercijas pieaugums, kas samazina tradicionālo veikalu apmeklējumu un ietekmē to ilgtermiņa rentabilitāti.Šāda veida ieguldījumi nav paredzēti ātras peļņas iegūšanai. Tieši pretēji – investoriem jābūt gataviem skatīties uz tiem ilgtermiņā, parasti vismaz piecu gadu periodā vai pat ilgāk.

Ilgtermiņa pieeja un risku sadalīšana

Investējot nekustamajā īpašumā – gan tiešā, gan netiešā veidā – būtiskākais ir skaidrs ilgtermiņa redzējums. Tā kā nekustamā īpašuma tirgum raksturīgs ciklisks raksturs, pārdomāta un konsekventa pieeja palīdz izvairīties no impulsīviem lēmumiem īstermiņa svārstību laikā un ļauj pilnvērtīgi izmantot tirgus sniegtās iespējas. Vienlaikus jāatceras, ka neviens ieguldījums nav pilnībā pasargāts no riska un negarantē ātru peļņu – arī nekustamo īpašumu un ar tiem saistīto finanšu instrumentu vērtība var mainīties atkarībā no ekonomiskās situācijas, procentu likmju dinamikas un investoru noskaņojuma.Lai gan ieguldījumi akcijās, obligācijās vai REIT fondos piedāvā lielāku elastību un prasa salīdzinoši mazāku sākotnējo kapitālu, arī tradicionālā pieeja – konkrēta nekustamā īpašuma iegāde – saglabā savu nozīmi.      

Daudzveidīgs investīciju portfelis, kas sadalīts starp dažādiem finanšu instrumentiem, aktīvu klasēm un reģioniem, palīdz mazināt risku un samazina atkarību no vienas nozares vai atsevišķa uzņēmuma rezultātiem. Piemēram, daļu līdzekļu iespējams novirzīt akcijām vai REIT fondiem, citu daļu – obligācijām, bet atlikušo ieguldīt dzīvojamā vai komerciālā nekustamajā īpašumā. Ilgtermiņā tieši diversifikācija un disciplinēta pieeja var kļūt par investīciju panākumu pamatu.