Ar to palīdzību lauksaimniecības atkritumus var pārvērst biometānā, ko mēdz saukt arī par zaļo dabasgāzi. Latvijas potenciāls biometāna ražošanai sasniedz līdz pat 4 TWh gadā – aptuveni pusi no valsts dabasgāzes patēriņa. Pašlaik Latvijā darbojas 49 biogāzes stacijas, taču lielākā daļa no tām ir celtas kā koģenerācijas stacijas un nav piemērotas biometāna ražošanai. Efektīvai biogāzes enerģētiskā potenciāla izmantošanai būtu nepieciešama esošo staciju pārbūve un stratēģiska jaunu staciju celtniecība, taču to apgrūtina investīciju trūkums un darbības izmaksas, kas ietekmē nelielu staciju rentabilitāti.Mūsu projektētajā un būvētajā biogāzes stacijā “Egg Energy” Iecavā biogāze tiek ražota no vistu mēsliem. 

Biogāze “Bovo Gas” ražotnē tiek attīrīta līdz biometānam un ievadīta kopējā dabasgāzes tīklā. 2024. gadā tā kļuva par pirmo biometāna staciju ar tiešo pieslēgumu “Gaso” tīklam. Tobrīd šķita, ka tuvākajos gados Latvijā varētu izbūvēt vēl trīs vai piecas šāda veida stacijas, taču šo projektu realizācija nav bijusi tik veiksmīga, kā sākumā cerēts. Minētās biogāzes stacijas un biometāna ražotnes atrašanās vietai ir stratēģiska nozīme arī izejmateriālu pieejamībā. 

Proti, biogāzes ražošanai tiek izmantoti Baltijas lielākā olu ražotāja AS “Balticovo” vistu mēsli (aptuveni 100 000 t mēslu gadā), kas ļauj uzņēmumam samazināt ietekmi uz vidi, bet biogāzes stacijai – izdevumus par izejvielu transportēšanu. Savukārt biometāna ražošanas pārpalikums – digestāts jeb fermentētie vistu mēsli tiek izmantoti mēslojuma ražošanai. 

Tuvākajā nākotnē plānots, ka vienā gadā aptuveni 260 000 tonnas digestāta tiks pārvērstas 25 000 tonnās granulētā mēslojuma un  tik pat daudz - koncentrētos šķidrā mēslojuma produktos. Šo pieredzi izmantojam, lai arī citiem Latvijas, Eiropas un ASV putnkopības uzņēmumiem izstrādātu biogāzes un biometāna staciju projektus. Pirms gada šādas stacijas projektu izstrādājām AS “Ķekava Foods”, kas ir lielākie vistu gaļas un produktu ražotāji Latvijā. Veiksmīga projekta realizācija sniegs nozīmīgu devumu zaļās enerģijas ražošanā un vides sloga samazināšanā.

Šāda mēroga uzņēmumi, kas ir gatavi investēt jaunu biogāzes un biometāna staciju būvniecībā un spēj paši nodrošināt nepieciešamās izejvielas biogāzes un biometāna ražošanai, sastāda tikai mazu daļu no Latvijas biogāzes stacijām. Salīdzinot nelielās stacijas ar šāda mēroga projektiem, kļūst redzami galvenie izaicinājumi Latvijas vispārīgai pārejai no koģenerācijas uz biometāna ražošanu. 

Pirmkārt – finansējums. Daudzas biogāzes koģenerācijas stacijas, kas tuvojas ekspluatācijas perioda beigām, nav pievilcīgi investīciju objekti. Tās ir būvētas ar mērķi saražot zaļo elektroenerģiju un atbalsts ar katru gadu tuvojas nullei. Lai izdzīvotu un pārietu uz biometāna ražošanu, nepieciešamas apjomīgas investīcijas, taču pieejamais atbalsts ir ļoti limitēts. 

Otrkārt, šo staciju atrašanās vietas var ievērojami sadārdzināt ekspluatāciju. No vienas puses biogāzes stacijai nepieciešama pastāvīga izejvielu padeve, lai nodrošinātu funkcionalitāti un nepārtrauktu enerģijas ražošanu. Ja tuvumā nav pietiekami lieli izejvielu apjomi, to loģistika rada papildu rentabilitātes slogu. No otras puses – biometāna realizācijas iespējas. Lai arī notiek aktīvs darbs pie publisko biometāna ievades punktu realizācijas un atbilstoša normatīvā regulējuma izstrādes, izmaiņas notiek lēni. Tas neveicina pārliecību, ka, investējot biometāna ražošanā, tā realizācija Latvijas dabasgāzes tīklā būs brīvi pieejams risinājums.

Jau projekta stadijā ir jāsaprot, vai biometāns tiks pa taisno ievadīts tīklā, izmantojot tiešo pieslēgumu, vai sašķidrināts un nogādāts kādā no biometāna ievades punktiem, kuru pieejamība nav garantēta, vai tomēr jādomā par to iekšēju realizāciju transporta vajadzībām. Ņemot vērā šos aspektus, lielāks potenciāls ir jaunu biogāzes staciju būvniecībai. Jau minētie ievades punkti nodrošinās infrastruktūru biometāna nodošanai dabasgāzes pārvades tīklā. 

Rūpīgi izplānojot staciju atrašanās vietu, iespējams optimizēt izejmateriālu loģistiku un garantēt ražošanas nepārtrauktību.Kā papildu faktors biogāzes staciju realizācijā jāmin sabiedrības attieksme pret tām. Pārsvarā valda maldīgs priekšstats, ka stacijas to apkārtnē palielina smakas. Faktiski efekts ir pretējs. Biogāzes ražošanas procesā mēsli tiek apkopoti no to ražotājiem un ievietoti slēgtā sistēmā. Tie vairs netiek nekontrolēti uzglabāti atvērtā veidā vai vēl sliktāk – izkliedēti uz laukiem. Turklāt, tiek ievērojami samazināta ietekme uz apkārtējo vidi.

 Atšķirībā no neapstrādātiem mēsliem, pārstrādātais digestāts satur ievērojami mazāku apjomu ar potenciāli gaistošajām gāzēm, kas rada nepatīkamās smakas - metānu, amonjaku un sērūdeņradi. Paralēli aktīvi strādājam pie digestāta attīrīšanas tehnoloģiju izstrādes, kas to ļaus pārstrādāt koncentrētos mēslojuma līdzekļos ar kontrolējamu sastāvu un augstu efektivitāti. 

Katras jaunas stacijas projektēšana un celtniecība ir radījusi iespēju tehnoloģiskajai attīstībai un sabiedrības izglītošanai. Lai gan biometānam Latvijā ir būtisks potenciāls stiprināt enerģētisko neatkarību un ilgtspēju, projektu veiksme ir atkarīga no plānošanas, pietiekama mēroga un ilgtermiņa finansiālās dzīvotspējas. 

Mazākām, vēsturiski izveidotām stacijām bieži ir grūti pielāgoties finansējuma un loģistikas izaicinājumiem, bet pārdomāti plānoti jauni projekti, ar stratēģiski izvēlētu atrašanās vietu un integrāciju infrastruktūrā, piedāvā daudz stabilāku attīstības ceļu. Vienlaikus būtiska nozīme būs arī sabiedrības izglītošanai un konsekventam valdības un finanšu institūciju atbalstam, lai daudzsološie projekti neapstātos pusceļā.