Tas nozīmē, ka to projekti pārsniedza Eiropas kvalitātes slieksni, bet finansējumu nesaņēma ierobežota konkursa budžeta dēļ. Latvijai tas ir signāls: šeit rodas tehnoloģijas ar starptautisku potenciālu, bet pēc pirmā Eiropas līmeņa novērtējuma uzņēmumiem bieži trūkst nākamā attīstības soļa. Ja šis posms paliek bez mērķēta atbalsta, tehnoloģijas, intelektuālais īpašums un nākotnes eksporta ieņēmumi aiziet tur, kur ir pieejams kapitāls, testēšanas vide un skaidra valsts stratēģija.

Eiropas atzinība parāda Latvijas potenciālu

Zinātņietilpīgās tehnoloģijas Eiropā kļūst par stratēģisku virzienu. Tās ietekmē valstu konkurētspēju, tehnoloģisko neatkarību un drošību. Mario Dragi ziņojumā par Eiropas konkurētspēju tiek lēsts, ka Eiropai konkurētspējas stiprināšanai ik gadu nepieciešamas papildu investīcijas aptuveni 800 miljardu eiro apmērā. Tas apliecina mērogu un steidzamību - valstis, kas šobrīd mērķtiecīgi atbalsta zinātņietilpīgos uzņēmumus, nostiprinās savu vietu nākotnes ekonomikā. Latvijai tas ir īpaši svarīgi, jo zinātņietilpīgie uzņēmumi rada tehnoloģisko pamatu - jaunus materiālus, medicīnas risinājumus, sensorus, biotehnoloģijas un citus zinātnē balstītus risinājumus. Šādu uzņēmumu izaugsmei vajag vairāk laika, kapitāla un pacietības nekā digitāla produkta izstrādei. Vērtība rodas brīdī, kad zinātnisks atklājums kļūst par pārbaudāmu un izmantojamu tehnoloģiju.

Eiropa validē, bet Latvija nespēj ātri pārfinansēt un noturēt?

Latvijai šajā jomā jau ir pierādāms pamats - mūsu zinātņietilpīgie uzņēmumi iziet validāciju, sasniedz Eiropas Inovāciju padomes (EIC) kvalitātes slieksni un konkurē ar spēcīgākajām komandām Eiropā. “Seal of Excellence” nav mierinājuma balva. Tā nozīmē, ka projekts izturējis stingru vērtēšanu un atzīts par pietiekami kvalitatīvu finansēšanai. Ja projekts šādu atbalstu nesaņem, iemesls ir konkursa budžets, nevis projekta kvalitāte.Tieši šeit Latvijai šobrīd trūkst ātras un pārdomātas reakcijas. Ja uzņēmums ir saņēmis Eiropas līmeņa atzinību, tam būtu jāseko nacionālam pārfinansēšanas mehānismam, kas ļauj nezaudēt attīstības tempu. Pretējā gadījumā uzņēmums pēc validācijas paliek bez nākamā soļa - brīdī, kad tam visvairāk vajadzīgs kapitāls, līdzfinansējums vai priekšfinansējums tehnoloģijas tālākai attīstībai.Arī mūsu dati liecina par plašāku inovāciju bāzi - no 2021. līdz 2024. gadam EIT programmās atbalstu saņēmuši 215 Latvijas jaunuzņēmumi un inovāciju komandas. Latvijā rodas idejas, komandas un tehnoloģijas, kuras var attīstīt starptautiskā mērogā, tostarp tādi uzņēmumi kā “Aerones”, “CellboxLabs”, “Longenesis”, “Empyrio” un “Catalyco”. Latvijā rodas idejas, komandas un tehnoloģijas, kuras var attīstīt starptautiskā mērogā. Vājākais posms ir pāreja no pirmās pārbaudes līdz tirgum.

Izšķirošais posms ir ceļš līdz tirgum

Zinātņietilpīgajiem uzņēmumiem izšķirošais posms bieži ir starp laboratoriju un tirgu. Sākumā ir zinātnisks atklājums, prototips vai laboratorijā pārbaudīta tehnoloģija. Lai tehnoloģija kļūtu par produktu, vajadzīga testēšana reālos apstākļos, nozares partneri, sertifikācija, pirmie piloti un skaidrs komerciāls lietojums. Šajā posmā uzņēmumam vajadzīgs finansējums vēl pirms pirmajiem ieņēmumiem. Privātie investori bieži nogaida, jo risks ir augsts. Nozares uzņēmumi vēlas redzēt vairāk pierādījumu, pirms iegulda savus līdzekļus, tāpēc attīstībā īpaša nozīme ir valsts atbalsta instrumentiem. Tie samazina risku un palīdz tehnoloģijai nonākt līdz brīdim, kad to var vērtēt tirgus.

Citas valstis izmanto Eiropas kvalitātes filtru

Citas Eiropas valstis šo posmu risina mērķtiecīgāk. Igaunijai ir zinātņietilpīgo uzņēmumu attīstības plāns ar mērķi līdz 2030. gadam sasniegt 500 šādus uzņēmumus. Lietuva izmanto ERAF līdzekļus EIC instrumentu līdzfinansēšanai. Polija, Portugāle, Bulgārija un Spānija atbalsta “Seal of Excellence” projektus – uzņēmumus, kas Eiropas līmenī jau atzīti par kvalitatīviem, bet nav saņēmuši finansējumu konkursa budžeta ierobežojumu dēļ. Polija šim mērķim novirza 30 miljonus eiro un izmanto Eiropas vērtējumu kā kvalitātes filtru un atbalsta projektus ar jau pārbaudītu potenciālu. Latvijā šāds instruments nav izveidots.

Zaudējam intelektuālo īpašumu

Daļai Latvijas zinātņietilpīgo uzņēmumu racionālākais solis ir meklēt attīstības vidi citur. Tehnoloģijas attīstībai vajadzīgs kapitāls, testēšanas iespējas, investori, specializēti fondi un skaidra valsts stratēģija. Ja šie elementi citā valstī ir pieejamāki, uzņēmums seko iespējām. Šo uzņēmuma pārcelšanās nav tikai juridiskas adreses maiņa. Uz citu valsti pārvietojas arī intelektuālais īpašums, kas nosaka uzņēmuma vērtību un nākotnes investīciju potenciālu. Pat, ja komanda turpina strādāt Latvijā, investori ieguldīs tajā uzņēmuma daļā, kurā atrodas intelektuālais īpašums. Uz citu valsti pārceļas ne tikai patenti un tehnoloģijas, bet arī nākotnes investīcijas, eksporta ieņēmumi un ekonomiskā atdeve no Latvijā radītām zināšanām.

Latvijai nepieciešami mērķēti instrumenti

Latvijai vajadzīgi trīs praktiski soļi. Pirmais – izmantot esošos Eiropas mehānismus un novirzīt daļu ERAF līdzekļu augsti novērtētiem projektiem. Tas ļautu finansēt projektus, kuru kvalitāti Eiropa jau ir pārbaudījusi. Otrais - pārskatīt prasības esošajos atbalsta instrumentos, lai zinātņietilpīgie uzņēmumi reāli varētu tos izmantot Eiropas finansējuma apguvei, īpaši gadījumos, kad nepieciešams priekšfinansējums, līdzfinansējums vai lielāka elastība tehnoloģiju attīstības posmā Trešais – izveidot agrīnās stadijas instrumentu ar iespēju saņemt līdz pat 100% atbalsta intensitāti, būtisku priekšfinansējumu un vienkāršiem nosacījumiem. Tas īpaši svarīgi uzņēmumiem bez ieņēmumiem un nodrošinājuma. Paralēli vajadzīgs specializēts zinātņietilpīgo uzņēmumu nozares fonds, kas rēķinās ar garākiem attīstības cikliem un augstāku tehnoloģisko risku.Latvijā jau rodas tehnoloģijas ar starptautisku potenciālu. Nākamais solis ir panākt, lai tās šeit izaug par uzņēmumiem, produktiem un eksporta ieņēmumiem. Ja uzņēmumi attīstības posmā pārceļas uz citām valstīm, Latvija zaudē daļu ekonomiskās atdeves no pašu radītās zinātnes. Vērtība rodas testēšanā, ražošanā, patentos, eksportā un augsti kvalificētās darbavietās. Šim posmam Latvijā vajadzīgi mērķēti finansējuma instrumenti, nozares uzņēmumu iesaiste un valsts līmeņa lēmumi.