Taču, jo vairāk lasa dokumentu, jo vairāk rodas sajūta, ka Konkurences padomes darbības stratēģija ir drīzāk iekšējo darbību apkopojums un ilgtermiņa redzējums, pat ne plāns ar konkrētu pasākumu kompleksu konkurences attīstības un evolūcijas nodrošināšanai Latvijā kā globālās ekonomikas sastāvdaļas. Stratēģijā iestādes darbība mūsdienu ekonomikas turbulences ietvaros nav pietiekami precīzi aprakstīta, kas rada šaubas par tās spēju ātri reaģēt uz svarīgiem, sabiedrībai un ekonomikai būtiskiem un steidzamiem notikumiem tirgū.

Konkurences padomei jāorientējas arī uz domāšanas maiņu, pakāpeniski mainot “uzrauga” funkcijas uz ietekmētāja un politikas veidotāja un eksperta funkciju. Tai vairāk jāskatās starpnieka starp “ministrijām un likumiem” un biznesa nozari virzienā, atceroties, ka Latvijas tautsaimniecības struktūras īpatsvaru veido mazais un vidējais bizness. Līdz ar to Konkurences padomes darbībai jābūt vērstai un procesu vienkāršošanu un birokrātijas mazināšanu, pievēršot īpašu uzmanību komunikācijai plašā izpratnē.

Autora ieskatā, no vienas puses Konkurences padome varētu veikt proaktīvu tirgus izpēti sabiedrības (patērētāju) ikdienas dzīvi vistiešāk ietekmējošos tirgus segmentos, lai identificētu jebkādas iespējamas konkurences pārkāpumu pazīmes. Šo varētu sasniegt veicot vairākas darbības, piemēram, efektīvi apkopot informāciju par tirgus notikumiem un uzņēmējdarbības praksēm, nodrošināt sadarbību ar uzņēmumiem, tirgus pētniecību, patērētāju sūdzību analīzi un citus datu avotus. Tāpat šādu pasākumu efektivitāti varētu veicināt plašākā digitalizācija un procesu automatizācija datu apstrādē un analīze, kā arī tiekšanās uz mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanu datu un situāciju novērtēšanā, nolūkā palīdzēt identificēt patērētāju paradoksus un tirgus anomālijas. Tas ļauj preventīvi novērst problēmas, pirms tās kļūst par nopietniem konkurences pārkāpumiem. No otras puses vienas puses tā vārētu būt ātra un efektīva sūdzību izskatīšana, kas varētu novērst konkurences pārkāpumus un veicināt godīgu tirgus konkurenci, kas šobrīd ir smagnēja, un ilglaicīga, faktiski sūdzību izskatīšanu nereti nostādot iedzinēja lomā attiecībā pret tirgu un tā spēju pašregulēties.

Konkurences padomei savā stratēģiskā redzējumā vajadzētu piedāvāt elastīgus risinājumus, lai spētu ātri pielāgoties tirgus izmaiņām. Tas nozīmē, ka regulējumam ir jābūt pietiekami elastīgam, lai varētu reaģēt uz jauniem uzņēmējdarbības un biznesa modeļiem, tehnoloģiskajām inovācijām, nekavējoties veicot nepieciešamās izmaiņas. Kā piemēru, varētu minēt izskatīt iespēju izmantojot mākslīgo intelektu vai kādus jaunu algoritmus, balstoties uz iepriekšējo datu apstrādē iegūtiem secinājumiem, prognozēt iespējamās tirgus turbulences pie dažādu mainīgu faktoru iestāšanās, tādējādi laicīgi gatavoties iespējamām izmaiņām tirgus dalībnieku un patērētāju uzvedībā, identificējot konkurences kropļošanas riskus un preventīvi ar tiem sākot strādāt.

Kā pilnīgu novitāti autora ieskatā būtu nepieciešams padomāt par tādu ieteikumu un/vai risinājumu ieviešanu, kas uzlabo Latvijas ekonomikas konkurētspēju starptautiskā mērogā, paredzot noteiktu samērīgu un izsvērtu – konkurenci nekropļojošo – valstiskā piedāvājuma instrumentu ieviešanu, kas ļautu valstij piesaistīt jaunus tirgus dalībniekus, piemēram, izmantojot laikus pielāgojamus noteikumus un uzraudzības modeļus.

2023. gada 16. martā tika nosvinēta Eiropas Savienības vienotā tirgus 30. gadadiena. Neapšaubāmi, vienotais ES tirgus ir tās konkurētspējas virzītājspēks.

ES uzņemtais zaļais kurss un digitālā pārkārtošanās saistoši arī Latvijai un Konkurences padomei ir liela nozīme šī kursa īstenošanā. Ir nepieciešams kopā ar citām ES dalībvalstīm izstrādāt un īstenot viegli administrējamo, mūsdienu tirgus prasībām atbilstošo tiesisko regulējumu, kas palīdzēs vietējiem uzņēmumiem attīstīties un būt konkurētspējīgiem vietējā un eksporta tirgū. Vienotā tirgus veiksmīgai uzturēšanai un padziļināšanai mainoties ģeopolitiskai situācijai, ienākot jaunām tehnoloģijām, ir nepieciešama visu ES dalībvalstu sadarbība ilgtermiņa konkurētspējas un ražīguma palielināšanai. Konkurences padomei padziļināti jāvelta uzmanība arī ārējai konkurencei, respektīvi, jāveicina ES dalībvalstu uzņēmumu šķēršļu novēršanu pārrobežu pakalpojumu sniegšanā un ES industriālās ekosistēmas veidošanā.

Latvijas konkurences padomei kopā ar citām ES dalībvalstīm padziļināti jāstrādā ar Eiropas komisijas noteiktiem deviņiem savstarpēji pastiprinošiem virzītājspēkiem, kas nodrošinās: funkcionējošu vienoto tirgu; piekļuvi privātajam kapitālam un ieguldījumiem; publiskās investīcijas un infrastruktūru, pētniecību un inovāciju, energoresursus, apritīgumu, digitalizāciju, izglītību un prasmes, tirdzniecību un atvērto stratēģisko autonomiju.

Būtisku lomu turpmāka Latvijas tirgus ekonomikas attīstībā noteiks Eiropas Savienības kopējā virzības tendence un ietvars. Šeit būtu svarīgi stratēģijā paredzēt veicamo darbības plānu, kura ietvaros Latvijas ekonomika vārētu gūt maksimālu labumu no plānotās Eiropas Savienības vienotā tirgus pieejas attīstības modeļa.