Biznesa augstskolas Turība docētāja, nodokļu eksperte Anna Medne
Labklājības
ministrija septembrī nāca klajā ar piedāvājumu veikt izmaiņas bezdarbnieku
pabalstu izmaksas kārtībā – mainot pabalsta apmēru, kā arī saīsinot tā izmaksas
periodu. Šī ideja būtībā ir signāls, kas mudina domāt - nodokļus maksāt
nav jēgas – un tikai palielinās nodokļu maksāšanas nihilismu.
Vai 12 miljonu eiro ietaupījums attaisno līdzekļus?
Iecere no nākamā gada bezdarbnieku
pabalstu izmaksāt nevis deviņus mēnešus, kā tas ir pašlaik, bet gan astoņus, kā
arī veikt izmaiņas pabalsta aprēķinos – pirmos divus mēnešus pabalsts būs 100%
apmērā, nākamos divus – 75% apmērā, nākamos divus – 50%, bet pēdējos divus –
45% apmērā. Šobrīd visiem bezdarbniekiem neatkarīgi no darba stāža pabalstu
izmaksā deviņus mēnešus. Pirmos trīs mēnešus - 100% apmērā, nākamos trīs - 75%
apmērā, bet pēdējos trīs – 50% apmērā. Tiek lēsts, ka izmaiņas ļaus ietaupīt
aptuveni 12 miljonus eiro.
Bezdarbniekiem mazāk, deputātiem – vairāk
Manuprāt, ziņa par bezdarbnieku
pabalsta izmaiņām jāskata kontekstā ar plānotājām korekcijām deputātu un
ministru atalgojumā. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku
atlīdzības likums regulē arī valsts pārvaldē strādājošo algas. Saskaņā ar
likumu, ja aug vidējā alga valstī, tad automātiski ir palielināma alga arī
Saeimas deputātiem, ministriem, parlamentārajiem sekretāriem, tiesnešiem,
prokuroriem un kā arī, piemēram, tiesībsargam, Valsts kontrolei, Centrālajai
vēlēšanu komisijai. Veidojot jauno budžetu, valdība ir ņēmusi vērā šo
regulējumu. Deputātu algu izmaksāšanai kopumā atvēlēti 5,6 miljoni eiro, kas ir
vairāk nekā 300 000 eiro palielinājums, salīdzinot ar šo gadu. Ministru algām
atvēlēts aptuveni miljons. Premjera alga augs par 248 eiro un būs 4814 eiro
pirms nodokļiem. Ministri pelnīs 4570 eiro mēnesī, kas ir par 236 eiro vairāk
kā šogad, vēstīts raidījumā. Tomēr stāsts nav tik daudz par cipariem, kā par
principu – vai tiešām ir pieņemami vienlaikus samazināt pabalstu apjomu un
paaugstināt valsts pārvaldes un deputātu algas?
Pašu pelnīts pabalsts
Ieguvums no izmaiņām pabalstos ir
tikai 12 miljoni eiro, taču nav veikti pienācīgi aprēķini par to, cik liels
varētu būt zaudējums. Bezdarbnieku pabalstu nopelna paši strādājošie, jo tas ir
viens no sociālās apdrošināšanas veidiem. Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu
iegūst tikai tie, par kuriem darba devējs veic sociālās apdrošināšanas iemaksas
(ik mēnesi sociālajā budžetā tiek iemaksāti 1,84 % no bruto algas). Domāju, ka
izmaiņas pabalsta aprēķināšanā, būtiski ietekmēs sociālo iemaksu ieņēmumus, jo
kalpos par attaisnojumu tiem, kuri nemaksā nodokļus vai daļu atalgojuma saņem
aploksnēs.
Sitiens pirmspensijas vecuma grupai
Bezdarbnieku pabalstam ir jākalpo kā
strādājošā apdrošināšanai, tomēr ministrijas plāns varētu nostrādāt kā signāls,
liekot domāt, ka nav jēgas maksāt nodokļus. Idejas autori pauduši, ka izmaiņas
motivēs cilvēkus ātrāk atgriezties darba tirgū, tomēr, analizējot tuvāk, var
secināt, ka lielāko sitienu saņems pirmspensijas vecuma cilvēki, kuriem atrast
darbu ir ļoti grūti, lai neteiktu – neiespējami.
Ministrijas pārstāvji aprēķinājuši, ka
vidēji bezdarbnieka pabalsts tiek izmantots četrarpus mēnešus. Lai
pirmspensijas vecuma cilvēks atrastu darbu, nereti nepieciešams daudz ilgāk
laiks. Īpaši gadījumos, kad nepieciešama pārkvalifikācija, jo ne visi t.s. bezdarbnieku kursi ir pieejami uzreiz un
nepieciešams laiks to pabeigšanai.
Lēmumam jābūt izvērtētam un pamatotam
Labklājības ministrijas plāns nav
pietiekami izvērtēts un pamatots. Plānojot šīs izmaiņas, nepieciešams veikt
potenciālo bezdarbnieku diferencēšanu pēc to vecuma un darba stāža ilguma, kad
ir veiktas sociālās iemaksas. Nav aplēsts, kā tas ietekmēs darba meklētājus
vecumā virs 50 gadiem vai tos strādājošos, kuriem ir hipotekārās saistības un
bezdarbnieku pabalsts kalpo kā iespēja segt šīs saistības arī darba pārtraukuma
periodā. Ļoti ceru, ka izmaiņas bezdarbnieku pabalstos nesekmēs iedzīvotāju
aizceļošanu ārpus Latvijas vai «ieiešanu ēnu ekonomikā».