Saulīte vērsusies Saeimas Prezidijā ar paziņojumu par atkāpšanos no amata.

Viņa pateicās Saeimai par izrādīto uzticību 2023.gada sākumā, kad viņai tika uzticēts Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājas amats.

Tomēr viņa norāda, ka pēdējās dienās, uzklausot dažādus viedokļus un pārmetumus, viņa secinājusi, ka tiekot "ierauta politiskajā virpulī un intrigās, saņemot apvainojumus un pārmetumus par citu amatpersonu neizdarībām".

Tāpēc Saulīte ir pieņēmusi lēmumu ar ceturtdienu atkāpties no šī amata, "lai saglabātu uzticību sev svarīgām vērtībām - godīgumam, taisnīgumam, profesionalitātei un demokrātiskumam".

Saulīte izsaka pateicību visiem sadarbības partneriem par kopīgi paveikto.

Līdz tam Saeimas valdošās koalīcijas frakcijas tika paziņojušas, ka ir vienojušās par Centrālās velēšanu komisijas Kristīnes Saulītes atsaukšanu no amata. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) skatīšanai Saeimas ceturtdienas sēdē solīja virzīt lēmuma projektu par Saulītes atsaukšanu no amata.

"Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics aģentūrai LETA sacīja, ka JV deputāti lēmuma projektu atbalstītu. Viņaprāt, ir skaidrs, ka Saulītei būtu jāatstāj amats un jāuzņemas atbildība par notikušo - īpaši par vēlēšanu procesa norisi un komunikāciju gan pirms vēlēšanām, gan vēlēšanu naktī.

Arī "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs aģentūrai LETA pauda, ka "Progresīvo" Saeimas frakcijas deputāti atbalstītu Saulītes atsaukšanu no amata.

No opozīcijas frakcijām "Latvija pirmajā vietā" pārstāvji tika teikuši, ka atbalstītu Saulītes atsaukšanu, bet Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts" par to vēl lemjot.

Saulīte pirms tam trešdien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdes sākumā paziņoja, ka atkāpsies no amata, taču pēc sēdes jau bija pārdomājusi, sakot, ka vēl nav izlēmusi.

"Es nebiju gatava, ka komisijā izskanēs šādi pārmetumi tam, ka es uzvedos bezatbildīgi, jo es atkāpjos no amata, tas nebūtu atbildīgi no manas puses neieklausīties šajā ziņā," teica Saulīte.

Viņasprāt, pašlaik notiek politiskas spēles, kurās neviens nevarot pamatot to, kāpēc viņai būtu amats jāpamet. Viņasprāt, CVK kopumā ir izdarījusi izcilu darbu. "Likumā noteikts, ka par sistēmām atbild Valsts digitālās attīstības aģentūra," savu pozīciju pamatoja Saulīte, sakot, ka Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) atbildības jomā esot bijusi virkne ar ķibelēm.

"Es uzņemos atbildību par to, kas atbilst manām kompetencēm," teica Saulīte, sakot, ka pašlaik viņai "tiek krāmēta virsū" citu neizdarība.

CVK pārstāvji komisijas sēdes laikā sacīja, ka viņi nevar uzņemties atbildību par sistēmām, kuras nav viņu atbildība. CVK pārstāvji esot darījuši visu iespējamo, "lai novērstu avārijas situāciju".

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc vēlēšanām paziņoja, ka vēlēšanu organizēšanā CVK un VDAA izgāzās, tāpēc jāvērtē amatpersonu atbildība.

VDAA darbu pārraugošā viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) saistībā ar nedienām vēlēšanās no amata atstādinājusi VDAA direktoru Jorenu Liopu, bet trešdien arī pati paziņoja par demisiju.

Liopa pagaidām nav uzņēmies atbildību par vēlēšanu nakts tehniskajām problēmām. Paralēli VDAA ir sākusi detalizētu pārbaudi visos aģentūras atbildības jomas līmeņos, sākot no tiešā veidā atbildīgajiem darbiniekiem par vēlēšanu sistēmu, beidzot ar izstrādātājiem un auditētājiem, par iemesliem, kas izraisīja vēlēšanu zīmju skenēšanas lēndarbību, apliecināja aģentūrā.