Finanses
2024. gada 11. septembris 08:03
Nodokļu plaisa starp Latviju un Lietuvu. 2024. gada 1. septembris. Lietuvā (Mažeiķi) A95 benzīns maksā 1,399 eiro par litru, dīzeļdegviela – 1,349 eiro par litru. Tajā pašā laikā Rīgā A-95 benzīns ir 16,8 centus dārgāks par vienu litru, bet dīzeļdegviela - par 15,8 centiem dārgāka. Ir bijušas dienas, kad starpība pārsniedza 20-22 centus par vienu litru. Cik lielu degvielas akcīzes nodokļu ienākumu pieaugumu var plānot Latvijas valdība, turpinot paaugstināt akcīzes nodokli degvielai?
Valsts budžeta stabilitāti apdraud paškaitējoša nodokļu politika, nevis ēnu ekonomika. Šādi secinājumi izriet, veicot Latvijā iekasēto akcīzes nodokļu ekonomisko analīzi no 2014. līdz 2023. gadam un redzot jaunākās tendences 2024. gadā.
Kā liecina jaunākie CSP dati par IKP, tad 2024. gada 2. ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 10,44 miljardi eiro. Savukārt 2023. gada 2. ceturksnī IKP faktiskajās cenās bija 10,17 miljardi eiro. Šī gada pirmajā pusgadā degvielas akcīzes nodokli Latvijā iekasēja par 0,71% mazāk nekā pērn. Tā kā pašreizējās cenās šogad 2. ceturksnī Latvijas IKP bija par 2,64% lielāks nekā tajā pašā ceturksnī 2023. gadā, tad Latvijā iekasētās degvielas akcīzes apjoms pret IKP turpina strauji samazināties.
Pērn, gatavojot valsts budžetu 2024. gadam, Finanšu ministrijas ekselisti izrēķināja (bet Saeimas vairākums bez jebkādas kritikas un šaubām to pilnībā akceptēja), ka šīgada martā, paceļot alkohola akcīzes nodokli vidēji par 8,8%, valsts budžeta ienākumiem no alkohola akcīzes vajadzētu palielināties vidēji par 8,8%. Taču ir noticis pretējais - valsts budžeta ienākumi no alkohola akcīzes nodokļa šī gada jūnijā nevis palielinājās, bet samazinājās un bija par 3,7% mazāki nekā gadu iepriekš.
Samazinoties alkoholisko dzērienu realizācijai, samazinājās arī no dzērienu realizācijas iekasētais PVN. Latvijā iekasēto PVN samazināja arī Latvijas iedzīvotāju veiktie pirkumi kaimiņzemēs, it īpaši Lietuvā. Kā liecina Latvijas Bankas apkopotā informācija, tad ar Latvijas norēķinu kartēm veiktie klātienes pirkumi mazumtirdzniecības un dažādos veikalos eirozonas valstīs, neskaitot Latviju, 2021. gada pirmajos septiņos mēnešos bija vidēji 7,7 miljoni eiro mēnesī, 2022. gada pirmajos septiņos mēnešos - vidēji 16,1 miljons eiro mēnesī, bet 2024. gada pirmajos septiņos mēnešos – jau vidēji 22,1 miljons eiro mēnesī.
Tie ir tikai klātienes pirkumi ar kartēm mazumtirdzniecības un dažādos veikalos, neietverot pirkumus aviokompānijās un maksājumus par lauksaimniecības pakalpojumiem, auto nomu, viesnīcām, transportu, apģērbu, biznesa pakalpojumiem, remonta pakalpojumiem, izklaidi utt. Turklāt Latvijas iedzīvotāji ārpus Latvijas veic pirkumus, arī neizmantojot norēķinu kartes, bet maksājot skaidrā naudā.
Visu rakstu lasiet 10.septembra žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.