Vairākums Latvijas zvejniecības kompāniju specializējas uz konkrētu zivju sugu. Mencām pašlaik plāno līdz 15% nozvejas pieaugumu nākamajam gadam, un to zvejnieki var berzēt rokas. Savukārt reņģu un brētliņu rūpalu sagaida smags kritums, ko pat mencu pieaugums nekādi nekompensēs, raksta Neatkarīgā.

Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits piekrīt, ka konceptuāli zvejas samazinājums ir neizbēgams, jo zivju krājumi pēdējos 10 gados smagi patukšoti. Ik gadu pasaules ūdeņos nozvejoti 90 miljoni tonnu zivju. Taču D. Šmits par nepareizu uzskata Eiropas Komisijas radikālismu kvotu samazināšanā, pēc būtības neanalizējot, cik zivju ir katrā konkrētā vietā.
Cīņas ap zvejas kvotām notiek katru gadu. Zinātnieki piedāvā gandrīz vai vispār aizliegt zveju, zvejnieki prasa palielināt kvotas. Cīņā par zvejnieku interesēm Latvija nav viena. Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš stāsta, ka arī Lietuva, Igaunija, Polija un Somija nepiekrīt Eiropas Komisijas piedāvājumam. Galīgo lēmumu pieņems 26. oktobrī ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē.

Kvotu dalīšanas procedūrai rūpīgi seko arī Latvijas Zivsaimnieku asociācija. Tās prezidents Inārijs Voits neslēpj, ka bažām ir pamats. Pašreizējā situācijā komfortablāk jūtas tie uzņēmēji, kas zvejo gan mencas, gan brētliņas. Tādu gan Latvijā nav daudz, viena no lielākajām ir zvejnieku kompānija Grifs. Tās īpašnieks Juris Pētersons skaidro, ka papētot vēsturiskos datus, sapratis, ka Baltijas jūrā jāsēž uz abām zivtiņām. Kad vieni krājumi ir lejā, otri – augšā. Un tas pats attiecināms uz ES piekopto kvotu politiku. Zvejnieks gan prognozē, ka radikālo EK piedāvājumu attiecībā uz brētliņu krājumiem mīkstinās līdz 15% samazinājumam.