Oficiāla sagaidīšanas ceremonija Latvijas Republikas prezidentam Edgaram Rinkēvičam notika 22. aprīlī, kur, plīvojot abu valstu karogiem un Goda sardzes pavadībā, Latvijas prezidentu sagaidīja Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs. Abu valstu prezidenti piedalījās arī biznesa forumā, kā arī parakstīto dokumentu apmaiņas ceremonijās.

Tieši un nepārprotami

Jau uzreiz pēc tikšanās klātienē 22. aprīlī abi prezidenti apliecināja valstu sadarbības nozīmi un tālākos mērķus. “Es zinu, ka pirms vizītes ir paveikts daudz, tostarp notika Starpvaldību komisijas sesija, kas bija ļoti veiksmīga. Esmu pārliecināts, ka arī šodienas biznesa forums dos labus rezultātus

Pastāv liela abpusēja interese sadarboties, abām pusēm uzturot ļoti labas politiskās saites. Šodien tas vēlreiz tika apstiprināts. Mums jārisina praktiski jautājumi par mūsu sadarbību, lai veicinātu tirdzniecību un savstarpējās investīcijas, jautājumus, kas saistīti ar enerģētiku, savienojamību, digitalizāciju – visu to mēs aktīvi veicinām šeit, Azerbaidžānā,” pēc tikšanās ar E. Rinkēviču medijiem uzsvēra Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs.

Savukārt E, Rinkēvičs, kurš Baku ir bijis arī iepriekš, 2017. gadā, uzsvēra, ka pilsēta ir augusi un patīkami mainījusies. Atbildot uz I. Alijeva uzrunu, E Rinkēvičs sacīja: “Kā jūs pareizi norādījāt, mūsu tikšanās reizē aci pret aci mēs jau apspriedām pāris jautājumus par politiskajām norisēm, reģionālo drošību gan Tuvajos Austrumos, gan Eiropā. Un es vēlos apstiprināt un atkārtot, ka Latvija uzskata Azerbaidžānu par stratēģisku partneri un draugu. Mēs saskatām patieso vērtību mūsu politiskajā un ekonomiskajā sadarbībā. Kā redzat no manas delegācijas, mums ir daudz cilvēku pat otrajā rindā. Es nevarēju samazināt delegācijas sastāvu, jo visi ir ieinteresēti būt šeit un apspriest ļoti praktiskus jautājumus.”

Plaša sadarbības dokumentu pakotne

Pēc prezidentu tikšanās  notika Azerbaidžānas un Latvijas parakstīto dokumentu apmaiņas ceremonija, kurā piedalījās arī abi prezidenti, tostarp pieņemot kopīgo abu valstu prezidentu paziņojumu. Sadarbības līgumu parakstīja abu valstu Iekšlietu ministrijas. Latvijas Lauksaimniecības ministrija un Azerbaidžānas Zemkopības ministrija parakstīja nodomu protokolu par sadarbību. Savukārt abas Ārlietu ministrijas parakstīja saprašanās memorandu konsulārajos jautājumos. 

Azerbaidžānas lauksaimniecības ministrs Majnuns Mammadovs un Latvijas lauksaimniecības ministrs Armands Krauze apmainījās ar Saprašanās memorandu par sadarbību augu veselības un augu aizsardzības jomā starp Azerbaidžānas Republikas Pārtikas nekaitīguma aģentūru un Latvijas Republikas Valsts augu aizsardzības dienestu.

Savukārt abu valstu Valsts robežsardzes vadītāji apmainījās ar divpusējās sadarbības plānu 2026.–2027. gadam.

Biznesa forums atklāj iespējas

Azerbaidžānas – Latvijas biznesa forumu, kas notika 22. aprīlī Baku, ievadīja Latvijas un Azerbaidžānas prezidentu uzrunas. Forumā piedalījās liels skaits uzņēmēju no abām valstīm. 

Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs foruma atklāšanas runā izteica apmierinātību par Latvijas prezidentu pavadošo uzņēmēju grupas lielumu.

“Azerbaidžānā mēs smagi centāmies pārveidot valsti no pilnībā no naftas un gāzes atkarīgas valsts par valsti, kas var lepoties ar ekonomikas diversifikācijas procesu. Ja aplūkojam mūsu IKP struktūru, tad redzam strauju izaugsmi pēdējo 4–5 gadu laikā. Nenaftas rūpniecības īpatsvars mūsu IKP pieauga no 50% līdz vairāk nekā 70%, un šis pieaugums turpinās. Tas nozīmē, ka ekonomikas diversifikācija jau ir realitāte,” raksturojot Azerbaidžānas tendences, sacīja I. Alijevs. Savā runā viņš arī izklāstīja valsts mērķi samazināt ārējo parādu līdz nullei, kas varētu notikt jau tuvākajā nākotnē. Viņš norādīja, ka ārējais parāds pašlaik veido 6,1 procentu no IKP. Ārvalstu valūtas un zelta rezerves pārsniedz ārējo parādu vairāk nekā 18 reizes.

Līdztekus viņš atklāja, ka pieprasījums pēc investīcijām valstī ir milzīgs un tās galvenokārt vajadzīgas atbrīvoto Karabahas un Austrumu Zangezūras teritoriju atjaunošanai un rehabilitācijai. 

I. Alijevs uzsvēra, ka Azerbaidžāna ir investīcijām labvēlīga valsts, norādot, ka aptuveni puse no 350 miljardus ASV dolāru vērtajām investīcijām pēdējos 20 gados ir ārvalstu investīcijas. Latvijai būtiski, ka Azerbaidžāna sadarbībā ar Eiropas Savienību redz vietu investīcijām atjaunojamo energoresursu jomā.

Enerģētika ir tikai viena no perspektīvām jomām, kurā ir iespējama sadarbība. “Lauksaimniecība, tūrisms un ūdens apsaimniekošana — visi šie ir projekti, ko Azerbaidžānā īsteno gan valsts, gan privātie uzņēmumi, un es domāju, ka tie varētu interesēt arī Latvijas investorus. Turklāt Alatas brīvā ekonomiskā zona nodrošina labus pakalpojumus un ļoti investīcijām draudzīgu likumdošanu, kas jau tagad ļauj piesaistīt ievērojamus ārvalstu ieguldījumus. Lai gan šodien ir skaidrs, ka ārvalstu ieguldījumu piesaiste nav viegls uzdevums, es domāju, ka tiesiskais regulējums un atrašanās galveno jūras tirdzniecības ostu un dzelzceļa tuvumā padara Alatas brīvo ekonomisko zonu pievilcīgu,” atklāj Azerbaidžānas prezidents.

E. Rinkēvičs samērā skaidri atklāja šā brīža galveno sadarbības vadmotīvu: “Mēs daudz apspriedām arī sadarbību lauksaimniecībā. Tāpēc sanāca, ka no mūsu un jūsu puses Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāji ir lauksaimniecības ministri. Es domāju, ka pastāv liels potenciāls izpētīt, kā mēs faktiski varam palielināt tirdzniecību tur, jo mēs neesam konkurenti.” Līdztekus viņš norādīja, ka Latvijā ir arī citas attīstītas nozares, piemēram, farmācijas nozare. Cita starpā E. Rinkēvičs atzina, ka nākotnes sadarbība enerģētikā ir ļoti interesanta un redzami vairāki attīstības virzieni.  

“Investīcijas nav vienvirziena kustība. Es domāju, ka ir idejas, ko investori no Azerbaidžānas varētu izmantot kā iespēju Latvijā, un ir arī Latvijas uzņēmumi, kas būtu ieinteresēti attīstīt vai nu kopuzņēmumus, vai investēt šeit - Azerbaidžānā - dažādās tehnoloģiju jomās,” foruma uzrunas noslēgumā sacīja E. Rinkēvičs.

Vizītes laikā Latvijas prezidents tika iepazīstināts ar projektu Baltā pilsēta – vērienīgu pilsētvides attīstības projektu, kura mērķis ir atgūt un pārveidot bijušo Baku  industriālo zonu Melnā pilsēta par modernu, videi draudzīgu dzīvojamo un biznesa rajonu, kas ir veiksmīgas investīcijas piemērs.

Nesenā Latvijas prezidenta vizīte atkārtoti apstiprināja, ka Azerbaidžāna ir un paliks nozīmīga Latvijas politiskā un tirdzniecības partnere Dienvidkaukāza reģionā un arī plašākā reģionā. Svarīgi atzīmēt, ka mūsu tautu attiecības aizsākās jau vairāk nekā pirms 100 gadiem un 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Azerbaidžānā dzīvoja ievērojama latviešu kopiena, tostarp ievērojamas Latvijas kultūras personības. Ņemot vērā šo bagātīgo attiecību vēsturi, šī vizīte nepārprotami iezīmēja turpmākus soļus abu valstu stratēģiskās partnerības padziļināšanā un attīstībā.