Gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā noslīdēja līdz 9,5%, kas atbilst 94,5 tūkstošiem darba meklētāju. No šī pulka 40,3% jeb 38 tūkstoši darbu nespēja atrast vismaz gadu vai ilgāk. Patlaban bezdarba līmenis Latvijā ir pietuvojies ES vidējam rādītājam, taču, salīdzinot ar abām kaimiņvalstīm, tas ir augstāks. Igaunijā bezdarba līmenis ir 6,5%, Lietuvā 8%.

Bezdarbs turpinās lejupslīdi arī turpmāk, taču zemas izaugsmes apstākļos izmaiņas darba tirgū būs stīvas un bez pārmērīga optimisma. Arvien izteiktāk būs vērojami izaicinājumi, ko sniedz demogrāfiskās izmaiņas – strauja darbaspēka novecošanās. Turklāt, lai arī vidējais bezdarbs valstī samazināsies, valsts reģionos tas būs augstāks, jo īpaši tajos, kuros ekonomiskā attīstība stagnē. Tādēļ ilgākā laika posmā iedzīvotāju migrācija turpināsies, tai skaitā valsts robežās. Tādēļ būtiskus izaicinājumus sagaida visus reģionus, gan tos, kurus darbaspēks pametīs, gan tos, uz kuriem dosies, jo tas aktualizē investīcijas infrastruktūras attīstībā.

Skatoties no nozaru skatu punkta, šķiet, nebūs nozares, kuras nesaskarsies demogrāfisko pārmaiņu un emigrācijas veidotajiem izaicinājumiem. Turklāt lēnās izaugsmes apstākļi un nenoteiktība veido savdabīgas tendences attīstītajās valstīs, kas novērojams arī Latvijā. No vienas puses ir vērojams izteikts pieprasījums pēc darbaspēka, taču darba devēji par katru cenu aizpildīt vakances nesteidzas, jo pastāv spēcīgs fokuss uz izmaksu kontroli. Tas noved pie tā, ka tiek meklēti darba veicēji ar zemākām prasībām, jo īpaši samaksas ziņā. Tādēļ darba devēju izteikumus par darbinieku trūkumu dzirdēsim arī turpmāk. Izmaiņas darba tirgū būs ļoti cieši saistītas ar situāciju ekonomikā un nākotnes perspektīvu vērtējumu, taču šobrīd tas atduras pret augsto nenoteiktības līmeni.