Arī Latvijā turpmāk neizbēgami nāksies vēl vairāk palielināt izdevumus valsts aizsardzībai, sasniedzot mērķi 4% un vēlāk 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), jaunākajā monitoringa ziņojumā Nr. 23 par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (Padome).

“Ģeopolitiskie riski šobrīd ir augsti, un turpmāk aizsardzībai būs nepieciešams atrast adekvātu finansējuma avotu. Finanšu līdzekļus var atrast dažādi - taupot, samazinot budžeta izdevumus, veicinot ekonomikas izaugsmi, tādējādi palielinot nodokļu ieņēmumus, kā arī pieļaujot budžeta deficīta kāpumu. Varētu piemērot minēto rīku kombināciju. Diemžēl izvirzot aizsardzību priekšplānā, valdībai būs relatīvi mazāk līdzekļu, lai dāsni finansētu veselības aprūpi un izglītību. Savukārt aizsardzība ir eksistenciāls jautājums. Ja vēlamies izdzīvot, nepieciešams bruņoties,” norāda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Kā informē Padome, ReArm Europe plāns paredz izmantot visas pieejamās finanšu sviras, mobilizējot gandrīz 800 miljardus eiro drošas un izturīgas Eiropas izveidei, kas veido aptuveni 4,7% no ES IKP. Plānā  iekļautas piecas stratēģiskās darbības jomas – bez  fiskālās telpas paplašināšanas plānota arī kopīgas aizsardzības iepirkuma sistēmas izveide, kas samazinās izmaksas, palielinās savietojamību un stiprinās Eiropas aizsardzības industriju; Kohēzijas fondu pārorientēšana - daļēja ES kohēzijas politikas finansējuma novirzīšana aizsardzības mērķu sasniegšanai, bet pēdējo divu darbības jomu mērķis ir mobilizēt privāto kapitālu, paātrinot Uzkrājumu un investīciju savienības izveidi, iesaistot Eiropas Investīciju banku.

Indikatīvi Padomes aprēķini ļauj secināt, ka, aizsardzībai atvēlot  5% no IKP, valsts parāds 2028. gadā pieaugtu līdz 56,8% no IKP, bet deficīts pārsniegtu 3% robežvērtību visos gados, sākot no 2025. gada.  Parāda apkalpošanas izdevumi jau pie pašreizējām prognozēm aizņem ievērojamu izdevumu daļu – saskaņā ar Fiskāli strukturālo plānu (FSP), tie pašlaik 2025. gadam plānoti 1,2%, 2026. gadam  - 1,4%, 2027. un 2028. gadam  - 1,5% no IKP, tātad, palielinot aizsardzības izdevumus, to apjoms vēl vairāk pieaugs. 

Kā norāda Padome, saskaņā ar CSP datiem, 2024. gadā iekšzemes kopprodukts salīdzināmajās cenās samazinājās par 0,4%. No lielākas lejupslīdes izvairīties palīdzēja nelieli pozitīvi devumi mājsaimniecību patēriņā (+0,2%) un valdības patēriņā (+1,6%), tomēr tie nevarēja kompensēt negatīvo ietekmi investīcijās (-1,6%) un eksportā (-1,1%). Jaunākie Eurostat dati par IKP pieaugumu ES 2024. gadā arī liecina par lielāku ES ekonomiku vājumu. Lejupslīdē bijuši galvenie Latvijas tirdzniecības partneri – Vācijai lejupslīde 0,2% un Igaunijai 0,3%. Tomēr citiem Latvijas tirdzniecības partneriem veicies krietni labāk – Baltijas līdere ir Lietuva ar pieaugumu 2,7%, Dānija ir trešajā vietā Eiropas Savienībā ar IKP pieaugumu 3,6%, bet Zviedrija ar 1% pieaugumu iet kopsolī ar ES pieaugumu, kas 2024. gadā bija 1%.

Neskatoties uz vājo makroekonomisko vidi, Padome norāda, ka no fiskālās politikas viedokļa kopumā 2024. gada rezultātu var vērtēt kā salīdzinoši pozitīvu – pēc Finanšu ministrijas novērtējuma, vispārējās valdības deficīts pagājušajā gadā sasniedza 849,6 miljonus eiro jeb 2,1% no IKP – par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā 2023. gadā un 0,7 procentpunktiem zemāk nekā prognozēts. Lai arī mazāks deficīts kopumā ir pozitīvi vērtējams, tomēr ir jāņem vērā, ka viens no iemesliem ir mazāki budžeta izdevumi, kas radās no lēnākas ES fondu apguves. Tas nav pozitīvi vērtējams, jo ģeopolitiskās neskaidrības un lēnākas izaugsmes periodā ES fondu investīcijas ir viens no nozīmīgākajiem ekonomikas stimulēšanas avotiem. 

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi 2024. gadā pieauga par 5,4%, salīdzinājumā ar 2023. gadu. 2024. gadā straujākais izdevumu pieaugums bija vērojams procentu izdevumos - par 62,5% un atlīdzības izdevumos - par 13,4%. Kopumā 2024. gada konsolidētā kopbudžeta izdevumi bija par 5,4% jeb 1 miljardu eiro mazāki nekā plānots budžeta likumā, kas ļāva sasniegt pozitīvāku deficīta līmeni 2,1% apmērā. 

Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”, 2025. gadā konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi plānoti 14 552,7 miljonu eiro apmērā. Tas ir par 7,1% jeb 969,2 miljoniem eiro vairāk nekā faktiski tika iekasēts 2024. gadā. Šo līmeni varētu būt grūti sasniegt, jo šobrīd IKP pieaugums tiek plānots 1,2% apmērā un inflācija  - 2,5%, kamēr nodokļu  prognozes 2025. gadam tika veiktas ar attiecīgi 2,9% IKP pieauguma un 2,2% inflācijas pieņēmumiem. Padome pozitīvi vērtē valdības ieceri samazināt birokrātiju un publiskos izdevumus, kas ļautu uzlabot fiskālos iznākumus valstij izaicinošajos laikos.