Krīzes vadības padome (KVP) naktī uz piektdienu pieņēmusi lēmumu valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, mikroblogošanas vietnē "Twitter" pavēstīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Padomē apstiprinātā vienošanās gan vēl jāakceptē valdībā. Ministru kabineta sēde paredzēta piektdien.

Personām, kas nav vakcinētas pret Covid-19 vai nav to pārslimojušas, turpmāk būs atļauta iepirkšanās tikai pirmās nepieciešamības veikalos, tādējādi liedzot iespēju apmeklēt, piemēram, lielveikalus, nolēma Krīzes vadības padomes (KVP) sēdē.

Pēc KVP sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda, ka vienlaikus plānots arī saīsināt veikalu darbības laiku.

Kariņš atklāja, ka tāpat nolemts ierobežot arī vakcinētas personas - piemēram, pasākumos "zaļajā" jeb drošajā zonā tiks noteiktas papildu epidemioloģiskās drošības prasības, proti, jāvalkā maskas, jāievēro distance, tāpat paredzēts ieviest arī konkrētus dalībnieku ierobežojumus noteiktos pasākumos.

Vienlaikus KVP sēdē nolemts arī turpmāk aicināt visiem, kam tas iespējams - gan publiskajā, gan privātajā sektorā -, strādāt attālināti

 Tiem, kam jāstrādā klātienē, būs nepieciešams pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikāts, vai atsevišķos gadījumos būs jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests. Klātienē vai attālināti strādājošos noteiktu darba devējs.

Paredzēts noteikt arī, ka cilvēki ar Covid-19 sertifikātu drīkst turpināt sniegt un saņemt pakalpojumus klātienē, nodrošinot epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu.

Sabiedriskajā ēdināšanā plānots saglabāt iespēju cilvēkiem ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu ieturēt maltīti klātienē ar darba laika ierobežojumu. Ēdienu varēs izsniegt līdzņemšanai gan vakcinētiem, gan nevakcinētiem cilvēkiem.

Publiskos pasākumos paredzēts ļaut piedalīties tikai vakcinētiem vai Covid-19 vīrusu pārslimojušiem cilvēkiem, tomēr jārēķinās, ka arī tajos tiks pastiprināti epidemioloģiskās drošības noteikumi..

Tāpat zināmi ierobežojumi gaidāmi arī izglītības jomā. Lai gan arī pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas skolēni turpinās mācīties klātiene, lietojot sejas aizsargmaskas, tiks būtiski samazināts interešu izglītības nodarbību apjoms. Skolotājiem un skolēniem, neatkarīgi no izglītības pakāpes, visās telpās būs jālieto sejas aizsargmaskas. Skolēnu testēšana notiks vismaz reizi nedēļā. Ārkārtējās situācijas laikā netiks organizētas nodarbības ārpus skolas, piemēram, ekskursijas, muzeju apmeklējumi.

Ierobežojumi gaidāmi arī kultūras un izklaides sfērā - ārkārtējās situācijas laikā kultūras pasākumi drīkstēs norisināties ar mazāku skaitu apmeklētāju. Saskaņā arī KVP vienošanos kultūras pasākumi drīkstēs noritēt "zaļajā" režīmā ar obligātu masku lietošanu un ierobežotu apmeklētāju skaitu jeb 60% no kapacitātes.

Visā publiskajā sektorā tiks noteikts pienākumu obligāti vakcinēties pret Covid-19. Ja līdz šim pienākums vakcinēties tika noteikts mediķiem, pedagogiem un sociālās aprūpes centru darbiniekiem, tad tagad KVP lēma, ka obligāti jāvakcinējas būs arī publiskajā sektorā strādājošajiem - gan valsts, gan pašvaldību sektorā.

Tāpat tiks paplašinātas vakcinācijas prasības privātajā sektorā. 

Padomē apstiprinātā vienošanās gan vēl jāakceptē valdībā. Ministru kabineta sēde paredzēta piektdien pēcpusdienā.

Ārkārtējās situācijas izsludināšanas mērķis ir daudz straujāk palielināt vakcinācijas aptveri, to panākot ar daudz bargākiem ierobežojumiem nevakcinētajiem. Pastiprināta tiks arī drošības pasākumu kontrole.

Premjers pauda, ka Latvija ir ļoti smagā situācijā - ir pārāk liels nevakcinēto cilvēku skaits, kas savukārt ļoti skar veselības aprūpes sistēmu - slimnīcās strauji aug Covid-19 pacientu pieplūdums, kas ierobežo slimnīcu spēju pilnībā sniegt pakalpojumus.

"Valstī pusotru gadu esam cīnījušies ar Covid-19, bet šī cīņa nebūs galā, kamēr vakcinācijas aptvere riska grupās nesasniegs 90%, bet sabiedrībā kopumā tā nebūs virs 75%. Vēl ir gana tāls ceļš ejams," secinājis politiķis.

Latvijā jau pērn, sākoties pandēmijai, bija noteikta ārkārtējā situācija, turklāt, situācijai pasliktinoties pagājušā gada rudenī un ziemā, ārkārtējā situācija izsludināta atkārtoti. Šī ir jau trešā reize, kad Latvijā Covid-19 izplatības dēļ tiks izsludināta ārkārtējā situācija.

Ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem. Lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Ministru kabinets atceļ pirms noteiktā laika, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts. Lēmumu par ārkārtējās situācijas atcelšanu Ministru kabinets paziņo Saeimas Prezidijam. Tāpat Ministru kabinetam ir tiesības, ja nepieciešams, pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.

Ārkārtējās situācijas laikā Covid-19 ierobežojumu kontrole notiks plašākā mērogā, procesā iesaistot dažādas kontrolējošās iestādes.

Kariņš nenoliedza, ka Krīzes vadības padomes sēdē daudz tika runāts par kontroles pasākumiem pēc jauno ierobežojumu ieviešanas. Valdības sēdē piedalījies arī Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks, kurš apliecinājis, ka kontroles pasākumi tiks veikti ne tikai ar zibakcijām, bet arī citos veidos un iesaistot plašākas kontrolējošās iestādes.

Ārkārtējās situācijas laikā tikšot mobilizētas ne tikai pašvaldības policija, bet arī citas iestādes, tostarp, arī Veselības ministrijas iestādes.

Premjers arī norādīja, ka kontrolējošie pasākumi "ir ļoti no svara" un ir jāseko tūlītējiem sodiem tām personām, kuras pārkāpj noteikumus.