Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) savā ikgadējā ziņojumā par darbaspēka jautājumiem Latvijā uzsvērusi Darba likuma neatbilstību mūsdienu tirgus prasībām.

FICIL rekomendē Darba likuma tekstā ieviest skaidrību par nepilnā summētā darba laika piemērošanu, kā arī izsaka priekšlikumus attiecībā uz pagarinātu darbinieka uzteikuma termiņu un nulles darba stundu līgumu.

Saistībā ar nepilna summētā darba laika ieviešanu ārvalstu investori norāda, ka pašlaik pastāv dažādas valsts iestāžu interpretācijas un publiski paustās pozīcijas attiecībā uz nepilnā summētā darba laika piemērošanu. Pēc FICIL biedru domām, šī neskaidrība būtiski ierobežo darba devēju un darbinieku iespējas vienoties par savstarpēji pieņemamu darba laika plānošanas modeli.

Ņemot vērā pretrunīgo tiesu praksi šajā jautājumā un atšķirīgos juristu viedokļus, būtu nepieciešams precizēt Darba likumu, nosakot, ka summētā darba laika organizācija ir pieļaujama arī nepilna laika darbiniekiem. Lai garantētu darbinieku tiesību aizsardzību, varētu paredzēt, ka nepilna summētā darba laika gadījumā ir nepieciešams noteikt darbiniekam minimāli garantēto stundu skaitu, kas nevar būt mazāks par, piemēram, piecām stundām nedēļā, pauž FICIL.

Tāpat padomes biedru ieskatā, būtu nepieciešami grozījumi Darba likumā, kas pieļautu jau darba līguma noslēgšanas laikā pusēm vienoties par garāku darbinieka uzteikuma termiņu, piemēram, divi vai trīs mēneši, pašreizējā viena mēneša vietā. Šī būtu abu pušu vienošanās darba līguma noslēgšanas brīdī, kas būtiski pasargātu darba devēja iespējas nodrošināt procesu nepārtrauktību darbinieka uzteikuma gadījumā, ja darbinieks ieņem amatu, kas pieprasa specifiskas zināšanas un kurā nav iespējams īsā termiņā apmācīt vai atrast jaunu darbinieku.

Vienlaikus, ņemot vērā, ka pašlaik trūkst elastīga un viegli administrējama risinājuma, kā īstermiņa gadījumos vienkārši piesaistīt nepieciešamo darbaspēku, FICIL aicina izskatīt iespēju pašreizējā regulējumā ieviest nulles darba stundu līguma formātu.

"Šādi līgumi ļauj uzņēmumam piesaistīt darbiniekus, kuri iepriekš ir pauduši vēlmi savā brīvajā laikā veikt īstermiņa darbu, tomēr nevēlas veidot saistības ar konkrēto darba devēju. No vienas puses, darba devējam tiktu sniegta iespēja veidot līgumattiecības ar darbinieku, negarantējot noteiktas darba stundas, bet piedāvājot iespēju veikt darbu īslaicīga, neregulāra pieprasījuma gadījumos. No otras puses, darbiniekam būtu izvēles iespēja konkrēto darba devēja piedāvājumu pieņemt vai noraidīt," atzīmē ārvalstu investori.

Tāpat FICIL vairāku gadu garumā ir vērsusi uzmanību uz problemātiku saistībā ar nepamatoti izsniegtām darbnespējas lapām (DNL). Problēmas, kas ir saistītas ar DNL izsniegšanu, tai skaitā, gadījumi, kad ir pamatotas aizdomas par nepamatotu DNL izsniegšanu, rada ne tikai zaudējumus darba devējiem, bet arī neuzticību visai sistēmai kopumā.

Ārvalstu investori ziņojumā arī uzsvēruši, ka dažādi uzņēmumi ir saskārušies ar situācijām, ka darbinieki pašreizējās obligātās veselības pārbaudes procesā nesniedz patiesas ziņas par savu veselības stāvokli. Tam būtu nepieciešami uzlabojumi, lai izvairītos no iespējamiem riskiem, kas rodas darbiniekam, veicot viņa veselības stāvoklim neatbilstošus darba pienākumus.

Visbeidzot, FICIL atkārtoti aktualizē jautājumus par reģionālās nodarbinātības un darbaspēka mobilitātes veicināšanu, kas ir aktuāli gan Covid-19 seku novēršanas un ekonomikas atlabšanas kontekstā, gan arī raugoties ilgtermiņā, lai nodrošinātu, ka laikā, kad ekonomiskā situācija valstī uzlabojas, tā netiek sabremzēta ar nepietiekamu darbaspēka pieejamību.

FICIL ieskatā, reģionālās mobilitātes un nodarbinātības jautājumi ir bijuši aktuāli jau vairāku gadu garumā. Tomēr, ņemot vērā arī esošo situāciju, viens no centrālajiem līdzekļiem ārkārtējā stāvokļa seku mazināšanai varētu būt tieši reģionālās nodarbinātības un mobilitātes veicināšana. Darbaspēka reģionālo mobilitāti būtiski kavē gan augstais nodokļu slogs darba devējiem saistībā ar darba spēka piesaisti no reģioniem, gan ierobežotais kvalitatīvu īres mājokļu un dienesta viesnīcu piedāvājums.

Vienlaikus ārvalstu investori nenoliedz, ka primāri uzmanība būtu jāvelta vietējā darbaspēka piesaistei brīvajām amata vietām. Tomēr pēdējo gadu pieredze rāda, ka darbaspēka trūkums bija kļuvis par nopietnu šķērsli Latvijas ekonomikas attīstībai, tāpēc joprojām ir nepieciešams domāt par tālredzīgiem risinājumiem, tai skaitā trešo valstu darbaspēka piesaisti, lai izvairītos no nevajadzīgas ekonomiskās attīstības bremzēšanās, kas būs jo īpaši svarīgi periodā pēc ārkārtējās situācijas beigām.

17.septembrī augsta līmeņa sanāksmē Latvijas valdība un FICIL aktualizēja sadarbības prioritātes.

Šogad valdības pārstāvji un investori diskutēja par ēnu ekonomiku un investīciju vides prognozējamību, zaļā kursa ieviešanu, darbaspēka kvalifikāciju un pārkvalificēšanas iespējām, kā arī par Latvijas digitalizācijas stratēģiju.

Tiekoties ar ārvalstu investoru padomes locekļiem, valdības pārstāvji prezentēja gada laikā paveikto un aktualizēs Latvijas valdības un investoru sadarbības prioritātes. Savukārt atsevišķās darba grupās investori kopā ar nozaru ministriem un pārstāvjiem sprieda par ēnu ekonomikas samazināšanu, lai uzlabotu Latvijas investīciju vides prognozējamību, un satiksmes jomas attīstību, nodrošinot efektīvu, drošu un videi nekaitīgu transportu. Citās darba grupās runāts par darbaspēka kvalifikāciju un ar to saistīto regulējumu, kā arī par Latvijas digitālo attīstību, kas sevišķi aktuāla kļuvusi, sākoties pandēmijai, un ir būtiska valsts konkurētspējas celšanā.