Latvijas zemes izmantošanu gan lauksaimniecības produkcijas ražošanai, gan mežsaimniecībai un arī kūdras ieguvei būtiski mainīs Eiropas Savienības stratēģijas, kas bieži vien ir vērstas pretējos virzienos, un tāpēc, izpildot vienu, pārējās izvirzītie mērķi sasniegti netiks.
To intervijā žurnālam "Dienas Bizness" stāsta bijušais (2014.– 2016. g.) Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas biroja vadītājs, bijušais Eiropas un Vidusjūras Augu aizsardzības organizācijas ģenerālsekretārs, bijušais Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis.
Viņaprāt, pašlaik veidojas bīstama situācija,
ka uzvar tie, kuri skaļāk bļauj,
ignorējot uz zinātniskiem pamatiem un
ilggadējā pieredzē iegūtos datus un nevērtējot
to ietekmi uz pārtikas pieejamību
un ienākumiem vairumam iedzīvotāju
nākotnē.
"Latvijas gadījumā zeme būtībā ģenerē produkciju, kas dod vairāk nekā 40% no visas valsts eksporta ieņēmumiem. Proti, lauksaimniecība plus pārtikas pārstrādes rūpniecības eksporta ieņēmumi ir 2,57 miljardi eiro (savulaik bija tikai 0,3 miljardi eiro), un vēl 2,56 miljardus eiro nodrošina meža nozare (mežsaimniecība + kokapstrāde), kam vēl jāpieskaita kūdras substrātu produktu eksporta ieņēmumi ap 185 milj. eiro. Visas minētās nozares ir ne tikai liels darba devējs, it īpaši reģionos, bet arī nodokļu maksātāji. Vienlaikus pēdējos gados ar biedējoši pieaugošu intensitāti arvien vairāk tiek piedāvāts ieviest jaunas – stingrākas prasības gan lauksaimniecībā, gan mežsaimniecībā, gan vēl jo vairāk kūdras ieguvē. Šis process daudziem zemes apsaimniekotājiem nav saprotams," akcentē R. Arnītis.
Viņš norāda: "Dažādu ierobežojumu un liegumu ieviešana neapšaubāmi ietekmēs un radīs negatīvas sekas, kas būs izjūtamas gan kā zemes apsaimniekotāju ieņēmumu samazinājums, gan valsts nodokļu ieņēmumu kritums, kas savukārt negatīvi ietekmēs darba vietu pieejamību, kā arī izglītības un veselības aprūpes infrastruktūru reģionos."
"Tā kā cilvēki
bez pārtikas iztikt nevar, tad tieši pārtikas
ražošanas un nodrošināšanas jautājums
faktiski ir viens no svarīgākajiem
valsts nacionālās drošības jautājumiem,
it īpaši šobrīd pēc Covid-19 pandēmijas,
kas parādīja mums to, ka kritiskā brīdī,
ja pašiem nebūtu pietiekamu pārtikas
daudzumu, tad neko nopirkt no citiem
(ES dalībvalstīm) nav iespējams.
Mežsaimnieki savukārt tiek biedēti
ar jauniem ciršanas ierobežojumiem
un papildu platību atvēlēšanu dabas
aizsardzībai. Savukārt kūdras ieguve
Eiropas līmenī tiek uzskatīta par
nevēlamu un tādu, kurai Eiropā nav
nākotnes," stāsta R. Arnītis.
Visu interviju lasiet 28. jūlija žurnālā "Dienas Bizness".
Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.
Intervija tapusi sadarbībā ar "DB Konferences"
