Viņš skaidroja, ka nepieciešamās kvalifikācijas inženierus tādā apjomā, kādā nozarei vajag, Latvijā tik ātri nevarēs nodrošināt, tādēļ darbaspēka piesaiste no ārvalstīm esot neizbēgama. Valainis atzīmēja, ka aizsardzības nozare jau patlaban "ņem nost" inženierus citiem ražotājiem un sāk rasties konfliktsituācijas.

Valaiņa ieskatā būtisks izaicinājums ir arī kapitāla pieejamība. Viņš informēja, ka pērn Ekonomikas ministrijas (EM) atbalsta programmas izmantojuši 90 aizsardzības nozares uzņēmumi. Ekonomikas ministrs pieminēja, ka 2026. gada beigās lielākā daļa atbalsta fondu, visticamāk, būs apgūti, un nozari var sagaidīt lejupslīde, ja kapitāls netiks nodrošināts vai nu ar fondu pārdali vai budžeta finansējumu.

Viņš klāstīja, ka iezīmēta jauna programma, proti, otrā pensiju līmeņa uzkrājuma ieguldīšana Latvijas tautsaimniecībā. Valainis skaidroja, ka tas dos gan investīciju kapitālu, gan iespēju attīstīties. Pirmais uzsaukums iecerēts 100 miljonu eiro apmērā, savukārt otrā pensiju līmeņa kapitāla pārvaldītāji ir norādījuši uz savu gatavību palielināt šo fondu līdz vienam miljardam eiro. Ministrs uzsvēra, ka tas būs avots ieguldījumiem tautsaimniecībā ar īpašu uzsvaru ieguldījumiem militārajā jomā.

Ekonomikas ministrs pieminēja, ka Saeimā patlaban atrodas regulējums, ar kura palīdzību stratēģiskiem attīstības projektiem dotu atļauju sākt būvniecību jau idejas stadijā, savukārt birokrātiskie procesi noritētu pakārtoti.

Valainis arī pieminēja, ka pērn apstrādes rūpniecība sasniegusi teju 5% izaugsmi, no kuras ievērojamu daļu veidojusi aizsardzības nozare, savukārt kopējā tautsaimniecības izaugsme bijusi ap 2%.