Jūnija vidū visu Latvijas sabiedrību šokēja finanšu ministra Arvila Ašeradena paziņojumi (Arvils Ašeradens: “Valsts budžets ir ļoti nospriegots”), ka situācija ar topošo 2025. gada valsts budžetu ir tik saspringta, ka valdībai strauji ir jāmeklē ietaupījumi miljonu eiro lielumā. Ministrs Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā traģisma pilnā balsī paziņoja, ka fiskālā telpa ir negatīva, tik negatīva, ka “nākamā gada fiskālā telpa būs apmēram mīnus 58 miljoni eiro”. Ja “strukturālā deficīta līmeņa palielināšanu ar politiskajiem partneriem un Eiropas Komisiju neizdosies panākt, tad fiskālā telpa 2025. gadā būs mīnus 270 miljoni eiro”. Latvijai nav naudas solījumam strauji palielināt izdevumus aizsardzībai, par visu kalibru railbaltiku sadārdzinājumu finansēšanu nemaz nerunājot. No finanšu strupceļa ir tikai viena izeja – pievienotās vērtības nodokļa celšana par vienu procentpunktu. Otrs ceļš būtu piespiest ēnu ekonomiku sarauties un maksāt lielākus nodokļus. Šo finanšu ministra ideju politiskie trubadūri pārtvēra, un sākās lavīna ar ultrapatriotiskiem paziņojumiem, ka, tiklīdz latvju lauciniekiem aizliegs būvēt par 170 kvadrātmetriem lielākas ēkas ar pašu spēkiem, tad uzreiz valsts budžetā no ēnu ekonomikas ieplūdīs miljardu miljardus lieli nodokļu ieņēmumi. Ēnu ekonomika ir zelta ādere, no kuras varēs smelt, smelt un smelt. Tiklīdz izdosies piespiest lempīgos ēnu ekonomikas darboņus no katras lielākas lauku mājas veikt celtniecības pasūtījumus tikai pie būvniecības karteļa korumpantiem, tad Latvija uzreiz vienā rāvienā kļūs par bagātāko Eiropas Savienības valsti. Lai lasītāji piedod vieglo ironiju, bet Ministru kabineta apstiprinātajā Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam (Ministru kabineta rīkojums Nr. 72, Rīgā 2024. gada 25. janvārī) patiešām ir iekļauts punkts 3.2.1., kurā ir noteikts: “Dzīvojamās mājas būvniecības gadījumā samazināt būvobjekta platību, kad būvētājs var būvēt paša spēkiem, darbos neiesaistot būvkomersantu, no 400 m2 uz 170 m2 .”

Taču nepagāja pat divas nedēļas, kad tā paša finanšu ministra Arvila Ašeradena it kā vadītā Finanšu ministrija izplatīja paziņojumu (27.06.2024.), kas liecina, ka latvju zemē ar finansēm viss ir pat pārāk spīdoši: “Valsts kases dati liecina, ka 2024. gada piecos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija pārpalikums 253,2 miljonu eiro apmērā, bilancei uzlabojoties par 308 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pieciem mēnešiem pirms gada. Pārpalikumu kopbudžetā sekmēja nozīmīgs ieņēmumu kāpums par 843,4 miljoniem eiro jeb 13,2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, veidojot 7,2 miljardus eiro.” Problēmas neapšaubāmi ir: “Šogad piecos mēnešos PVN ieņēmumi iekasēti par 170,4 miljoniem eiro jeb 10,4% mazāk nekā pērn.” Taču vienlaikus “maijā parādās pozitīvas iezīmes, un PVN ieņēmumi 311,4 miljonu eiro apmērā pirmo reizi šogad pārsniedza 2023. gada attiecīgā mēneša ieņēmumus (par 21,7 miljoniem eiro jeb 7,5%)”.

Ievērojami palielinājās ieņēmumi no darbaspēka nodokļiem: “… sociālās iemaksas šī gada piecos mēnešos veidoja 1,9 miljardus eiro, pieaugot par 248,1 miljonu eiro jeb 15,5%. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi šī gada janvārī–maijā sasniedza 1 miljardu eiro un bija par 137,4 miljoniem eiro jeb 15,8% augstāki nekā gadu iepriekš.”

Akcīzes nodokļa ienākumi bija aptuveni tikpat lieli kā pērn. Turklāt Latvijai tika pārskaitīti Eiropas fondu līdzekļi, tostarp pat avanss par kūdras nozares likvidēšanu – 57,5 miljoni eiro no tā saucamā (ne) Taisnīgas pārkārtošanās fonda.

Taču politiskais diskurss ir uzņēmis pagriezienus. Ja sāksim īstenot tikai dažas no Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā paredzētajām aktivitātēm, tad naudas valdošo politisko partiju rīcībā atkal būs “vairāk nekā jebkad”.

Visu rakstu un pētījumu lasiet žurnāla Dienas Bizness 23.jūlija numurā!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.