Paralimpiskā sporta centra projekta īstenošana ir iestrēgusi valsts birokrātiskajos gaiteņos, noraizējusies Latvijas Paralimpiskā komiteja (LPK).
Lai arī jau 2017.
gadā tika pieņemts Ministru kabineta lēmums par šāda sporta
centra nepieciešamību un līdz šim tā īstenošanā ieguldīti
817,9 tūkstoši eiro, šobrīd projekta virzība esot neskaidra.
"Ir skaidrs, ka Latvijai Paralimpiskais
sporta centrs ir vajadzīgs. Tas ir kritiski svarīgi gan sporta
pieejamības uzlabošanai cilvēkiem ar invaliditāti, viņu
veselībai un integrācijai, gan profesionālā parasporta
attīstībai. Jau kopš 2017. gada valsts līmenī ir pieņemti gan
Ministru kabineta, gan Saeimas komisiju un apakškomisiju lēmumi par
šī sporta centra īstenošanu, tā izveide atbalstīta Nacionālajā
sporta padomē un tam līdz šim atvēlēti arī budžeta līdzekļi.
Tomēr šī projekta nākotne ir neskaidra, jo joprojām nav zināms,
kas par šī projekta virzīšanu valsts līmenī atbild," saka LPK
ģenerālsekretāre Liene Apine.
Tā kā Latvijas Paralimpiskā sporta
centra projekts ir saistīts gan ar sporta, gan labklājības nozari,
līdz šim tā īstenošana pārmaiņus ir bijusi gan LR Izglītības
un zinātnes ministrijas, gan Labklājības ministrijas paspārnē.
Taču, neraugoties uz to, ka Ministru kabinets jau 2017. gadā
atbalstīja šāda sporta centra projekta uzsākšanu, projekta
īstenošanas gaita neesot konsekventa. Piemēram, 2018. gada budžetā
Saeima Latvijas Paralimpiskā sporta centra būvniecībai piešķīra
1,2 miljonus eiro. Taču likums netika ievērots un šis finansējums
līdz projekta īstenotājiem tā arī nenonāca, jo tika pārdalīts
citiem mērķiem. Arī šī gada valsts budžetā līdz šim
Paralimpiskā sporta centra projekta īstenošanai finansējums nav
ticis paredzēts.
"Šis projekts liek domāt, ka patreizējā
valsts pārvaldes sistēma nespēj efektīvi īstenot
starpdisciplinārus projektus, kas pārsniedzas vienas ministrijas
pārziņā esošai jomai un iesniedzas citas ministrijas kompetencē,"
saka L. Apine.
Viņa uzsver, ka "LPK kā Paralimpiskā
sporta centra projekta īstenotājs ir darījis visu nepieciešamo,
lai šāds sporta centrs taptu. Taču, tā kā šis ir
starpdisciplinārs projekts, kas attiecas gan uz labklājību,
cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā un veselību, gan
sportu, mēs visu laiku saskaramies, ka valsts pusē notiek nemitīga
projekta futbolēšana starp ministrijām. Tā rezultātā tas
nevirzās uz priekšu, un visu laiku ir it kā jāsāk viss no
sākuma".
"Ja lēmums valsts līmenī par šāda
sporta centra īstenošanu reiz ir pieņemts, tad no efektivitātes
viedokļa ir ļoti svarīgi to arī secīgi un plānveidā īstenot,
lai valsts nezaudētu jau līdz šim ieguldītos līdzekļus un gala
rezultātā nenāktos pārmaksāt. Viens no risinājumiem ir šī
projekta iekļaušana vismaz valsts trīs gadu budžeta plānā, kā
arī Paralimpiskā sporta centra projektam noteikt nacionālo
interešu objekta statusu. Izvērtēt šāda statusa piešķiršanu
Ministru kabinets atbildīgajām ministrijām uzdeva jau 2017. gadā,"
saka L. Apine.
"Ļoti ceram, ka tagad, kad valstī tiek
domāts par infrastruktūras attīstīšanu un ekonomikas sildīšanu,
pietiks politiskā griba un administratīvā spēja turpināt īstenot
Paralimpiskā sporta centra projektu, par kuru līdz šim jau ir
daudzkārt lemts un ieguldīti naudas līdzekļi. Pielāgotā sporta
attīstība ir paredzēta valdības deklarācijā. Mēs nevaram
atļauties gaidīt vēl daudzus gadus – sporta iespējas
iedzīvotājiem ar invaliditāti Latvijā ir ļoti ierobežotas. Šai
sabiedrības daļai sports ir ne tikai pasaules mēroga sasniegumi,
bet dzīvotspēja – spēja pašam pieņemt lēmumus, noteikt savu
dzīvi, iesaistīties sabiedrībā, strādāt un daudziem bērniem
pat spēt savām rociņām uzsmērēt sviestu uz maizes. Kamēr
Latvijā nav pilnībā pielāgota un parasportam paredzēta vismaz
viena sporta centra, mūsu topošie sportisti un jaunieši trenējas
pilsētu parkos, kaimiņu zālājos, bērnu un pieaugušo
organizācijas par iespēju izkustēties sporta telpās konkurē ar
visām citām sabiedrības grupām un visiem Latvijā pieejamajiem
sporta veidiem," saka LPK
prezidente Daiga Dadzīte.
Šī gada 11. augustā LPK ir atkārtoti vērsusies LR Izglītības un zinātnes ministrijā ar lūgumu apropriācijas kārtībā vēl šajā gadā piešķirt finansējumu 150 tūkstošu eiro apmērā lokālplānojuma izstrādei un tālākai projekta attīstībai.