Tādu ainu iezīmēja  diskusija Kā veicināsim ilgtspējīgu būvmateriālu ražošanu un izmantošanu. Lai arī par būtiskākajiem izaicinājumiem ceļā uz klimata neitralitātes mērķu sasniegšanu Latvijā tiek minēts transports (automašīnas) un lauksaimniecība, tomēr būtiska ietekme attiecībā uz CO2 izmešiem bija, ir un būs ēkām. Tieši tāpēc ilgtspējīgas būvniecības tēma kļūs arvien karstāka.  ”Ilgtspējīga būvniecība ir cieši saistīta ar ilgtspējīgiem būvmateriāliem, to racionālu izmantošanu, kas komplektā rada ilgtspējīgas ēkas, vēl jo vairāk, ja būves ir atbildīgas par 40% visas patērētās enerģijas, turklāt ēkas rada 36% ar enerģiju saistīto siltumnīcefekta gāzu emisiju, tajā pašā laikā 75% Eiropas Savienībā esošo ēku nav energoefektīvas, un sagaidāms, ka 2050. gadā joprojām tiks izmantoti 85 - 95% pašreizējo ēku,” uz problēmas  lielo multiplikatīvo ietekmi norādīja  Latvijas Klimata neitralitātes klasteris 2050 valdes priekšsēdētājs Armands Gūtmanis. 

Viņš atgādināja, ka ir daudzi ES regulējumi, kuri pieprasa būvniecību padarīt ilgtspējīgāku — energoefektivitātes direktīva, atjaunojamās enerģijas direktīva, ēku energosnieguma direktīva, jaunā būvizstrādājumu regula, emisiju tirdzniecības sistēmas paplašināšana, taksonomijas regula,  korporatīvas ilgtspējas ziņošanas direktīva, aprites ekonomika, atkritumu  pārvēršana par izejvielu citu produktu ražošanai un atkritumu apglabāšanas būtiska samazināšana. Jārēķinās, ka ilgtspējas segmentā  Ziemeļvalstis jau ir spērušas vairākus būtiskus soļus, piemēram, Dānijā  2021. gadā tika radīta  Nacionālā ilgtspējīgas būvniecības stratēģija, kura ieviesa būvniecības robežvērtības (CO2/m2 gadā gan pašām ēkām, gan būvniecības procesam), bez tam ēkas ietekme uz klimatu tiek aprēķināta, pamatojoties uz dzīves cikla novērtējumu. “Būtiski, ka 2023. gadā tika panākta vienošanās, ka  attiecīgie limiti tiek pārskatīti un CO2 izmešu ekvivalenti samazināti,” norādīja A. Gūtmanis. Viņš uzsvēra, ka Latvijai ir iespēja ne tikai iepazīties, bet arī izmantot Dānijas pieredzi, jo klimata neitralitātes sasniegšanas mērķu izpildes termiņi tuvojas.  Diskusijā izskanēja arī, ka, uzlabojot resursu izmantošanas efektivitāti, dzīvojamo māju pilnā dzīves ciklā radītās SEG emisijas G7 valstīs potenciāli varētu samazināt par 35-40%. “Tuvāko gadu laikā — 2027.- 2028. gadā  — būs jāsāk pirkt CO2 kvotas arī par siltuma patēriņu ēkās, un tas mainīs  situāciju visiem,” tā A. Gūtmanis.

Burkāns un pātaga

“Pašlaik notiek darbs pie CO2 pēdas aprēķināšanas metodikas (kura tiktu ievietota būvniecības informācijas sistēmā) izstrādes. Tādējādi  varētu ieraudzīt, cik daudz CO2  ir saražots ikvienas jaunas būves celtniecībā, kā arī šo emisiju apjoms ēkas dzīves ciklā,” skaidroja Ekonomikas ministrijas  Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane. Viņa norādīja, ka tāpat tiek strādāts pie aprites ekonomikas principu ieviešanas - atkārtotas materiālu izmantošanas, koka būvniecības veicināšanas regulējuma līmenī (ugunsdrošības prasību pārskatīšana), kā arī nodokļu atvieglojumiem. “Ēku ilgtspējīgai atjaunošanai būtu jāpiemēro samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes, šāda pazeminātā nodokļa likme būtu jāpiemēro arī jauno energoefektīvo dzīvokļu pārdošanas gadījumos. Šādām ēkām arī būtu nepieciešams piemērots nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus,” darbības sektorus iezīmēja O. Feldmane. 

Visu rakstu lasiet žurnāla Dienas Bizness 16.jūlija numurā!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.