Šādu potenciālo laika grafiku Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums atklāj ieceres pasūtītājs, betona grīdu kompānijas Līmenī īpašnieks Mārtiņš Štrauss. Viņš atzīst, ka Covid-19  pandēmija  un arī būtiskais koksnes produktu sadārdzinājums ir piespiedis atlikt iecerētā projekta realizāciju. 

“Pašlaik darbojamies Altum programmā, kurā detalizēti pētām siltumtehniskās īpašības — ēkas uzsilšanu un arī atdzišanu, akustiku, kā arī konstrukciju savienojumu risinājumus,” stāsta M. Štrauss. Iecerētajā projektā kokam ir lielas priekšrocības, jo nav nepieciešami siltumizolācijas materiāli, kādi būtu vajadzīgi, ja šādu pašu biroja ēku būvētu no betona. “Varu būvēt arī no betona, taču visā Eiropā arvien vairāk būvē no koka, turklāt nereti šīs daudzstāvu koka ēkas ir saražotas Latvijā,” norāda M. Štrauss. 

https://www.db.lv/zinas/riga-plano-uzbuvet-augstako-koka-eku-baltija-486651

Viņu arī ļoti iespaidojusi būvniecībā esošā 85 m augstā koka ēka Norvēģijā, kā arī koka daudzstāvu ēku arhiteka Hermana Kaufmana un koka konstrukciju būvkonstruktora Štefana Vintera darbi. “Ja Parīzē ir noteikts, ka jau no 2024. gada noteiktam procentam konstrukciju jābūt tieši no koka, tad kāpēc nevaram darīt tieši tāpat Latvijā, it īpaši, ja mums ir gan meži, gan attiecīgi koksnes konstrukciju ražotāji,” piemetina arhitekts Kārlis Mičulis. Viņš norāda, ka arvien vairāk pilsētu un pat valstu cenšas noteikt minimālo koka izstrādājumu izmantošanas procentu dažādās būvēs. Jāatgādina, ka tikai kopš 2017.gada 1.maija Latvijā spēkā ir būvnormatīvi, kas ļauj projektēt un būvēt koka nesošās ēku konstrukcijas un karkasa kolonnas līdz sešu stāvu jeb 18 metru augstumam. Iepriekš maksimālais augstums bija astoņi metri jeb trīs stāvu augstums.

Koka konstrukcijas no Latvijas

M. Štrauss atzina, ka vēlas, lai koka biroju mājas koka konstrukcijas būtu Latvijā ražotas. “Koka lielizmēra līmētās kolonnas un sijas varētu ražot SIA IKTK, savukārt pārsegums būs no CLT (krustā līmētām) koka plātnēm, kuras ražo SIA Cross Timber System,” stāsta M. Štrauss. Viņš atzīst, ka līdz šim Latvijā nav šāda tipa būvju un tāpēc daudzas nianses tiek gūtas ar zināšanu pārnesi no ārzemēm uz Latviju, kā arī eksperimentējot. “Rīgā piecu stāvu koka biroja ēka ir kaut kas nebijis un jauns, bet tepat netālu — Stokholmā – tā būtu tikai kārtējā,” norāda K. Mičulis. 

Visu rakstu lasiet Dienas Biznesa jaunākajā speciālizdevumā Nekustamais īpašums!

Žurnālu pērciet lielākajās preses tirdzniecības vietās Latvijā vai lasiet elektroniski.

Dienas Biznesa abonenti zīmola izdevumus Nekustamais īpašums, Miljonārs un TOP500 saņem bez maksas.