Pieaugošā ģeopolitiskā nenoteiktība, aizsardzības investīciju pieaugums un saasinātā konkurence par būvniecības resursiem arvien būtiskāk ietekmē nekustamā īpašuma tirgu Baltijā, liekot pārskatīt gan attīstības tempus, gan pilsētu plānošanas pieejas.
Lai pilsētas saglabātu konkurētspēju un piesaistītu investīcijas, būs nepieciešama aktīvāka un mērķtiecīgāka rīcība mājokļu, mobilitātes un pilsētvides attīstībā, uzsver Rīgas pilsētas arhitekts Pēteris Ratas.
Par šiem un citiem aktuāliem nozares izaicinājumiem diskutēs eksperti un viedokļu līderi no vairāk nekā 15 valstīm ikgadējā starptautiskajā Nordic Real Estate Forum 2026, kas norisināsies Igaunijas galvaspilsētā Tallinā.
Analizējot nekustamā īpašuma nozares tendences, eksperti arvien biežāk brīdina, ka ģeopolitiskās nenoteiktības pieaugums un straujais aizsardzības nozares investīciju kāpums Baltijas reģionā sāk būtiski mainīt nekustamā īpašuma un būvniecības nozaru pamatus. Valstīm arvien aktīvāk uzņemoties būvniecības pasūtītāja lomu, attīstītājiem un investoriem var nākties pārvērtēt līdzšinējos darbības modeļus, savukārt pircēji var saskarties ar ilgākiem projektu īstenošanas termiņiem, jo nozares kapacitāte arvien vairāk tiek novirzīta stratēģiskās infrastruktūras attīstībai.
Līdzīgas tendences šobrīd ir vērojamas visās Baltijas valstīs, tostarp Latvijā, kur aizsardzības izdevumi sasnieguši vēsturiski augstu līmeni. Plānots, ka Latvijas aizsardzības budžets 2026. gadā sasniegs 2,16 miljardus eiro jeb aptuveni 4,9 % no iekšzemes kopprodukta. Būtiska šī finansējuma daļa tiek novirzīta liela mēroga infrastruktūras projektiem, tostarp Sēlijas militārās bāzes attīstībai, kuras izmaksas lēšamas ap 135 miljoniem eiro, kā arī nocietinājumu un bunkuru sistēmu izbūvei Baltijas aizsardzības līnijas ietvaros. Daudzi no šiem projektiem tiek īstenoti publiskās un privātās partnerības modeļos, kurus pārvalda valsts kapitālsabiedrība Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).Pēc Newsec Latvia vadītāja Reiņa Ignataviča domām, šie procesi iezīmē strukturālas pārmaiņas nekustamā īpašuma tirgū.
“Lēmumi reģionā būtiski palielināt aizsardzības izdevumus nozīmē, ka valdības iesaistās ilgtermiņa būvniecības ciklā. Praktiskā līmenī liela mēroga aizsardzības projekti — militārās bāzes, infrastruktūras objekti un apmācību teritorijas — tieši konkurē ar komerciālajiem un dzīvojamiem projektiem par tiem pašiem būvniekiem, inženiertehnisko kapacitāti un būvmateriāliem,” skaidro Ignatavičs.
Rezultātā saasinās konkurence par būvniecības resursiem, kas faktiski paaugstina jauno projektu minimālo izmaksu līmeni un pagarina to īstenošanas termiņus. Eksperti norāda, ka valdības, visticamāk, saglabās vienu no aktīvākajām pasūtītāju lomām būvniecības nozarē vismaz līdz 2030. gadam un, iespējams, arī ilgāk, atspoguļojot NATO valstu plašākās apņemšanās palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5 % no IKP.
“Tās nav īstermiņa svārstības, bet gan strukturālas tirgus pārmaiņas. Daļa būvniecības kapacitātes neizbēgami tiks novirzīta ar aizsardzību saistītiem projektiem. Būvniecības nozare pati kļūst par stratēģisku resursu, un līdzsvara atrašana starp publiskās infrastruktūras vajadzībām un komerciālo attīstību būs viens no galvenajiem nozares izaicinājumiem,” piebilst Ignatavičs.
Latvijai tas nozīmē, ka attīstītājiem un investoriem projekti būs jāplāno piesardzīgāk, ņemot vērā ilgākus iepirkumu procesus, ierobežotāku būvnieku pieejamību un pieaugošu izmaksu svārstīgumu. Tirgus dalībniekiem var nākties pielāgot arī investīciju stratēģijas un termiņus, jo aizsardzības infrastruktūras attīstība turpinās ietekmēt visu būvniecības ekosistēmu nākamās desmitgades laikā.
Savukārt viens no Nordic Real Estate Forum 2026 lektoriem, Rīgas pilsētas arhitekts Pēteris Ratas, uzsver, ka Baltijas valstu pilsētām būs jāuzņemas aktīvāka loma ne vien mājokļu attīstībā, bet arī mobilitātes risinājumu un pilsētvides plānošanas jautājumu koordinētā risināšanā.
“Plaukstošas pilsētas ir labklājības un sociālās transformācijas dzinējspēks, kas prasa arvien lielāku cilvēku, zināšanu un kapitāla koncentrāciju. Mājokļu pieejamība, efektīvu kopienu plānošana un uz sabiedrisko transportu orientētu apkaimju attīstība kļūst par nepieciešamību. Mūsu reģionā līdz šim esam bijuši pasargāti no strauja iedzīvotāju skaita pieauguma un Rietumeiropas lielpilsētām raksturīgā mājokļu spiediena, taču tas mainīsies, ja vēlamies būt konkurētspējīgi un pievilcīgi investīcijām. Uzņēmumi izvēlas atrašanās vietas ar labāku piekļuvi darbaspēkam, savukārt cilvēki vēlas dzīvot tur, kur ir plašāka piekļuve darbavietām un izaugsmes iespējām. Nākotnes darbaspēks un uzņēmējdarbība vai nu pārveidos mūsu pilsētas, vai arī tie dosies citur. Pilsētplānošanai šajā procesā ir svarīga loma, lai harmonizētu šīs pārmaiņas,” norāda Rīgas pilsētas arhitekts Pēteris Ratas.
