Mūsu mērķis, attīstot nekustamā īpašuma projektus Latvijā, ir nodrošināt cilvēkiem maksimāli labāko vidi dzīvei un darbam, pastiprinātu uzmanību pievēršot gan energoefektivitātei un ilgstpējai, gan ērtībām, atzīmē Martti Krass, SIA Hepsor valdes loceklis. Viņš norāda, ka līdz šim Hepsor Latvijā īstenojis deviņus veiksmīgus projektus, kurus klienti novērtē, bet nākotnē vēlas palielināt savu portfeli gan dzīvojamo ēku segmentā, gan komercprojektu jomā, tuvāko gadu laikā ieguldot aptuveni 90 miljonus eiro.

Cik ilgi Hepsor darbojas Latvijas tirgū?

Mēs darbību Latvijā sākām 2017. gadā. Sākotnēji galvenokārt fokusējāmies uz dzīvojamā segmenta attīstīšanu, tāpēc gan toreiz, gan tagad būtisku uzmanību pievēršam projekta lokācijai. Jau pirmajai dzīvokļu ēkai mēs vēlējāmies atrast vietu, kas būtu mūsu potenciālajiem klientiem interesanta un saistoša  - ar labu infrastruktūru, tuvu pilsētas centram, bet tajā pašā laikā arī gana zaļa un piemērota dzīvošanai. Tā nonācām pie Āgenskalna,  jo šī apkaime, pēc mūsu domām, mums bija visatbilstošākā. Šo gadu laikā esam veiksmīgi īstenojuši vairākus projektus, un jāsaka, ka klienti tos ir novērtējuši, ļaujot mums ienākt tirgū un audzēt savus apjomus. Šobrīd Latvijā esam uzbūvējuši vairāk nekā 400 dzīvokļus un to skaits katru gadu palielinās. Tāpat jāpiebilst, ka kopš 2021. gada esam sākuši darboties arī komercsegmentā.

Jūs minējāt, ka lielu uzmanību pievēršat lokācijas izvēlei. Kurās apkaimēs līdz šim esat attīstījuši savus projektus?

Primāri mēs vienmēr cenšamies atrast tādas vietas, kas ir pievilcīgas un kurās cilvēki vēlas dzīvot. Tas mums, kā attīstītājam, kurš nāk no citas valsts, sākotnēji bija sava veida izaicinājums un galvenais uzdevums, jo mūsu zināšanas, salīdzinot ar vietējiem uzņēmējiem, bija daudz limitētākas. Veicot izpēti, mēs secinājām, ka Āgenskalns ir ļoti dinamiska apkaime ar lielu potenciālu, un tādējādi mums tas ir labs sākuma punkts. Šobrīd Hepsor šajā Rīgas apkaimē ir vairākas ēkas, tāpat dzīvojamo ēku projektus esam attīstījuši arī Mārupē, bet Dreiliņos esam uzbūvējuši jaunu A klases stokofisa kompleksu, ko šobrīd paplašinām, būvējot otro kārtu. Stokofiss vienkopus apvieno gan biroja telpas un veikalus, gan noliktavas. Tāpat mums arī ir vairāki projekti attīstības stadijā - būvējam dzīvojamās ēkas Imantā, Juglā, komercsegmenta ēkas centrā, kā arī vērtējam iespējas paplašināties citās galvaspilsētas apkaimēs.

Vai jūs esat domājuši par iespējām attīstīt projektus arī ārpus Rīgas?

Jā, teorētiski arī Mārupe ir ārpus Rīgas, taču skaidrs, ka šī apkaime ir lieliski savienota ar galvaspilsētu un fiziski atrodas tai ļoti tuvu. Ja mēs runājam par citiem rajoniem, kas savukārt atrodas tālāk no Rīgas, jāatzīst, ka tas ir liels izaicinājums. Būvniecības iespējas ir ierobežotākas, jo liela daļa materiālu ražotāju koncentrējas Rīgā, kas nozīmē, ka būvniecības izmaksas potenciāli varētu būt augstākas. Ja mēs runājam par lieliem projektiem, tieši šīs izmaksas rada lielākos izaicinājumus, tāpēc mēs šobrīd esam izvēlējušies fokusēties uz Rīgu.

Ja runājam par nekustamā īpašuma jomu kopumā, kādas ir bijušas pēdējo gadu tendences - kas ir mainījies piecu, desmit gadu laikā?

Pirmkārt, es teiktu, ka klienti vienmēr meklē labāko cenu un šī tendence nekad nav mainījusies. Respektīvi - cilvēki vēlas iegādāties nekustamo īpašumu ar vislielāko pievienoto vērtību un par maksimāli zemāko cenu. Šīs pievienotās vērtības, ko klienti meklē, fokuss pēdējos gados mainās. Un attīstītājam ar savu piedāvājimu ir jābūt maksimāli tuvu šai vērtībai. Klientiem ir svarīga gan ēkas atrašanās vieta un pieejamā infrastruktūra, gan ēkas energoefektivitāte un videi draudzīgā  domāšana, kam cilvēki pēdējos gados, izvēloties jaunu mājvietu, piešķir arvien lielāku vērtību. Klienti sāk apzināties, ka energoefektivitāte ilgtermiņā būtiski ietekmē viņu komunālos maksājumus, tāpēc, ņemot vērā pēdējo gadu krīzes un arvien pieaugošās Eiropas savienības prasības, cilvēki labprātāk izvēlas dzīvot jaunās un videi draudzīgās mājās. To veicina arī ārējie faktori, jo, piemēram, saņemot bankas līdzfinansējumu dzīvokļa iegādei A klases ēkā, noteikumi ir klientiem daudz draudzīgāki, nekā, pērkot dzīvokli kādā no vecajām ēkām. Jebkurā gadījumā mums, kā attīstītājam, ir jābūt elastīgam un jāprot ieklausīties klientu vēlmēs, mēģinot saprast, kas ir tās lietas un vērtības, ko šobrīd viņi vērtē visaugstāk.

Saprotu, ka visām Hepsor būvētajām ēkām ir A klases energoefektivitātes sertifikāts - kāpēc tas ir būtiski?

Energoefektivitāte pēdējos gados ir ļoti aktuāla tēma, tāpēc arī mēs, kā attīstītājs, šim aspektam pievēršam ļoti lielu uzmanību. Taisnība, gandrīz visām mūsu ēkām ir A klases energoefektivitātes sertifikāts. Bez tam mūsu projekts Mārupes Dārzs 2024. gadā ieguva arī pirmo vietu konkursā Energoefektīvākā ēka Latvijā nominācijā Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2024. Jaunbūve. Šī projekta ietvaros esam nosiltinājuši gan ēkas ārsienas, jumta pārsegumu, gan pagraba grīdu, tādējādi maksimāli izvairoties no potenciālajiem siltuma zudumiem. To palīdz nodrošināt arī laika apstākļu kompensācijas funkcijas kontrolieri, kas mēra ārtelpas gaisa temperatūru un attiecīgi regulē apkures sistēmas plūsmas temperatūru. Papildus tam uz jumta ir uzstādīti  arī saules kolektori, kas silda ūdeni - tādējādi nodrošinot vēl lielāku enerģijas ietaupījumu. Tāpat šī projekta ietvaros teritoriju un ēkas esam aprīkojuši arī ar energoefektīvu apgaismojumu, elektrotransporta uzlādes vietām, kā arī katrā dzīvoklī iebūvējuši autonomu dūmu detektoru. Pēc līdzīgiem principiem darbojamies arī citos projektos, ieguldot daudz laika un enerģijas, lai radītu ilgtspējīgas un energoefektīvas ēkas ar patiešām pārdomātiem tehnoloģiskajiem risinājumiem. Tajā pašā laikā jāatceras, ka energoefektivitāte jāsabalansē arī ar cilvēku dzīves kvalitāti. Ja cilvēks vēlas, lai telpās būtu svaigs gaiss, viņam ir divas opcijas - atvērt logu, kas, piemēram, ziemā nozīmētu siltuma zaudēšanu, vai izmantot ventilācijas sistēmas ar siltuma atguvi. Šī iemesla dēļ mūsu nami ir aprīkoti arī ar modernām ventilācijas sistēmām, kas nozīmē, ka energoefektivitāte nepazemina dzīves kvalitāti un mikroklimata rādītājus. Turklāt energoefektivitātei ir ārkārtīgi būtiska vērtība arī komercsegmentā. Energoefektivitātes sertifikāti mūsdienās ir, es teiktu, obligāta prasība no uzņēmumu - nomnieku puses.

Skaidrs, ka pēdējie pāris gadi visiem uzņēmējiem ir bijuši ļoti izaicinoši. Kā Hepsor darbību ietekmēja pandēmija un Krievijas agresija Ukrainā?

Jāatzīst, ka pēdējos četrus, piecus gadus mēs visi esam dzīvojuši nepārtrauktos krīzes apstākļos. Kā amerikāņu kalniņos - brīžiem mēs strauji esam traukušies lejup, tad augšup, bet pēc mirkļa - jau atkal lejup. Pandēmija un Krievijas karš Ukrainā ir tikai daļa no piedzīvotajiem izaicinājumiem, jo papildus tam mēs esam cīnijušies arī ar enerģētikas krīzi, inflāciju, banku procentu likmju pieaugumu, piegādes ķēžu problēmām un citiem būtiskiem jautājumiem. Tas viss, protams, spēcīgi ietekmēja mūsu darbību, jo mainījās vairākas lietas. Viena no tām bija īpašumu pieejamība un to cenu atbilstība klientu ienākumiem - tirgus cenas auga strauji, taču ienākumi būtiski nepalielinājās, kā rezultātā cilvēki vienkārši nevarēja atļauties iegādāties vēlamos īpašumus. Otrs aspekts bija arī uzticība - situācija pasaulē bijusi tik neskaidra, ka cilvēki nolēma pirkumus atlikt, cerot sagaidīt labākus laikus.  Šādos apstākļos tirgus iet uz leju, un to mēs redzējām arī nekustamā īpašuma jomā. Izteiktu kritumu piedzīvojām 2022. gada beigās, kad būtiski sāka pieaugt procentu likmes. Šī iemesla dēļ attīstītājiem, arī Hepsor, šis ir bijis izaicinājumiem piepildīts periods. Tajā pašā laikā labā ziņa ir tā, ka nekustamā īpašuma attīstības cikls ir ļoti garš, tāpēc kopējā situācija nav tik dramatiska. Šobrīd tirgus ir stabilā punktā, zemā, taču ar redzamu potenciālu izaugsmei.

Kādas ir jūsu prognozes par izaugsmes tempiem?

Es teiktu, ka kopš šī gada sākuma publiskajā telpā parādās arvien vairāk informācijas par to, ka procentu likmes samazinās, tāpēc klienti atgriežas pie domas par jauna īpašuma iegādi. Kopš vasaras vidus novērojam arvien aktīvāku pircēju interesi. Šobrīd cilvēki atkal vēlas saprast, cik lielu aizdevumu viņi var saņemt un kādi ir pieejamie produkti. Potenciālie klienti sāk iedziļināties darījumos un tas tirgum ir labs signāls. Vērojot tirgus aktivitāti, mēs esam noskaņoti optimistiski. Galvenie makroekonomiskie faktori virzās pozitīvā virzienā, procentu likmes samazinās, darba tirgus ir stabils, tāpēc mēs ceram uz izaugsmi. Jebkurā gadījumā mēs Rīgas tirgū saskatām ļoti lielu potenciālu, bez tam tas attīstītājiem ir arī pieejamākais, ja raugāmies Baltijas kontekstā. Pircēji pamazām aktīvi atgriežas tirgū un domāju, ka nākamais gads projektu ziņā Hepsor būs rekordgads gan dzīvojamajā, gan komercsegmentā, jo redzam, ka aktivitāte nekustamo īpašumu jomā pamazām atkal pieaug. Nākamajā gadā esam gatavi uzsākt sešu jaunu projektu būvniecību ar kopējo plānoto investīciju apjomu aptuveni 90 miljonu eiro apmērā, bet, protams, galīgais lēmums par investīcijām tiks pieņemts atkarībā no tā, kādas būs prognozes un tirgus apstākļi attiecīgajā brīdī.

Kurās valstīs Hepsor šobrīd darbojas?

Pašlaik mēs esam aktīvi trīs valstīs - Igaunijā, kas ir mūsu māju tirgus, Latvijā, kā arī Kanādā, kur darbu uzsākām salīdzinoši nesen. Mēs vēlējāmies attīstīties lielākos tirgos, un, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju pasaulē, izvēlējāmies valsti, kas atrodas citā kontinentā. Kanādā esam sava ceļa sākumā, un saredzam šajā valstī lielu potenciālu un iespējas. Ja runājam par uzņēmuma attīstību, jāatzīmē, ka milzīgs solis šajā gadījumā bija arī publisko akciju piedāvāšana biržā. Un tas arī bija viens no galvenajiem soļiem, kas ļāva ieiet tādā tirgū kā Kanāda.

Kas, jūsuprāt, ir galvenās atšķirības starp Latvijas, Igaunijas un Kanādas tirgiem?

Kā jau minēju, uzskatu, ka Kanādas tirgum ir ļoti liels potenciāls - pieprasījums ir augsts un biznesa vide ļoti laba, jo valsts ir darījusi  visu iespējamo, lai atbalstītu uzņēmējus. Igaunijas un Latvijas tirgi savukārt ir daudz piesardzīgāki attiecībā uz dažādām jaunajām tendencēm, arī uzņēmējdarbības vides līmenis ir zemāks, nekā Kanādā. Tāpat mums joprojām ir augsta inflācija, kas arī, protams, ietekmē biznesu. Lēmumu pieņēmēji Igaunijā un Latvijā, šķiet, ne vienmēr ieklausās uzņēmēju vajadzībās, taču pēdējā laikā sastopamies ar pozitīvām tendencēm šajā jomā, īpaši Latvijā. Pēdējos gados institūciju līmenī ir notikušas ievērojamas pārmaiņas - digitalizācija, zaļais koridors lielajiem investīciju projektiem. Tas ir ļāvis procesus padarīt daudz efektīvākus, caurredzamākus un raitākus.

Kas, jūsuprāt, ir nepieciešams, lai uzsāktu veiksmīgu biznesu Latvijā?

Primāri tas, protams, ir atkarīgs no tā, kāda veida biznesu jūs vēlaties veidot. Ir tāds teiciens - ja vēlies iet ātri, ej viens, bet ja vēlies iet tālu, ej ar kādu kopā! Šis teiciens, manuprāt, daļēji atspoguļo Latvijas domāšanas veidu, jo liela daļa vietējo lēmumu pieņēmēju un uzņēmēju vēlas darīt lietas ātri. Bieži vien mērķis ir nopelnīt naudu un par nākotni domāt vēlāk, taču ir  jāsaprot, ka ilgtermiņa bizness ir jāveido visiem kopā - valdībai sadarbojoties ar uzņēmējiem un citiem iesaistītajiem. Mums ir jāmācās vienam no otra un jāpalīdz valstij augt - jo vairāk kvalitatīvu līderu mums būs, jo efektīvāki būs arī lēmumu pieņemšanas procesi un biznesa vide kopumā. Konkrēti atbildot uz jautājumu, kas ir nepieciešams, lai uzsāktu veiksmīgu biznesu Latvijā, es teiktu, ka vispirms uzņēmējam būtu jābūt pareizam un reālistiskam skatījumam.

Kādi ir Hepsor ilgtermiņa mērķi Latvijā?

Mēs vēlamies cilvēkiem nodrošināt maksimāli labāko vidi dzīvei un darbam. Mūsu misija ir būvēt nevis ēkas, bet mājas cilvēkiem un uzņēmumiem - un pēc šī vadmotīva strādājam. Ieguldām daudz resursu, lai Hepsor ēkas būtu ilgtspējīgas, inovatīvas un kvalitatīvas. Ja runājam par skaitļiem, mājokļu segmentā mēs noteikti gribētu saglabāt savu stabilo pozīciju tirgū un būt labāko attīstītāju top pieciniekā. 2023. gadā bijām stabilā 3.pozīcijā. Mēs jau esam spējuši īstenot vairākus veiksmīgus projektus un vēlamies  palielināt  savu portfeli. Nākamgad mēs plānojam Latvijas dzīvojamo segmentu papildināt ar vairāk nekā 200 dzīvokļiem, un šādu tendenci vēlamies arī saglabāt turpmāk - 100, 200 dzīvokļi gadā. Šobrīd tā ir mūsu komforta zona. Redzam, ka daži tirgus spēlētāji ekspluatācijā reizēm nodod pat 600 dzīvokļus gadā. Bez šaubām esam gatavi konkurēt par līderpozīcijām, taču pagaidām mēs koncentrējamies uz mazākiem apjomiem, par prioritāti izvirzot kvalitāti un ilgtspēju. Tāpat noteikti plānojam turpināt attīstīties arī komerciālajā segmentā, kur arī saredzam milzīgu potenciālu, un mūsu plānos jau ir projekti ar kopējo platību 140 000 kvadrātmetru. Lielākais un ambiciozālais no tiem ir Krasta City.

Kā jūs kopumā vērtējat konkurenci nekustamo īpašumu jomā Latvijā?

Konkurence ir, taču es neteiktu, ka tā ir ļoti sīva. Tajā pašā laikā konkurence atspoguļo arī to, kas tirgū notiek, ja raugāmies no pieprasījuma viedokļa. Šobrīd Latvijā, Rīgas apkārtnē, gadā eksplutācijā tiek nodoti apmēram 1000 - 1500 jaunu dzīvokļu, taču potenciāls ir daudz lielāks - 3000 un pat vairāk. Ja mēs paraugāmies uz to, cik daudz cilvēku dzīvo Rīgā un tās apkārtnē, ir skaidrs, ka vieta attīstībai ir. Brīdī, kad palielināsies pieprasījums, noteikti augs arī konkurence. Šī iemesla dēļ mēs uz konkurenci raugāmies kā uz kaut ko pozitīvu, jo tas nozīmē, ka tirgus ir nobriedis, veselīgs un cilvēki saredz tajā iespējas. Cerams, ka tuvākajā nākotnē tirgū ienāks vairāk vietējo nekustamā īpašuma attīstītāju. Jo lielāka unikālu projektu daudzveidība būs pieejama klientiem, jo vairāk viņi iesaistīsies, kas savukārt palīdzēs augt nekustamā īpašuma tirgum un ļaus Rīgai sākt pilnībā realizēt savu potenciālu. Rīgai ir liels potenciāls, tā ir kā Baltijas, Eiropas, apslēptais dārgums – pilsēta ar plašām iespējām, kas vēl nav pilnībā izmantotas. Tā ir vieta, kur ir daudz iespēju izaugsmei, un mēs esam gatavi ieguldīt tās attīstībā, lai Rīga kļūtu par vēl pievilcīgāku dzīvesvietu gan iedzīvotājiem, gan vietējiem un starptautiskiem investoriem.