Rīgas Filharmonijas projektēšana, lai pārbūvētu Kongresu namu, varētu tikt pabeigta divu gadu laikā, aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Rīgas dome, pilnsabiedrība "Mark arhitekti un Mailītis arhitekti" un KM ir parakstījušas līgumus, lai sāktu darbu pie Rīgas Filharmonijas jeb Nacionālās koncertzāles projektēšanas. Rīgas Filharmonijas projekta īstenošanai tiek izveidota Uzraudzības padome, kurā būs pārstāvētas projektā iesaistītās puses, tai skaitā filharmonijas nākotnes lietotāji: Latvijas Nacionālā Simfoniskā orķestra un Latvijas Koncertu pārstāvji.

Paredzēts, ka Uzraudzības padomē tiks izskatīti jautājumi, kas var ietekmēt Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanu - projektēšanas darbu izpildi, tai skaitā arī telpu programmu un citus ar projektēšanu saistītus jautājumus. Būvprojekts pirms būvatļaujas saņemšanas tiks saskaņots ar Uzraudzības padomi.

KM no valsts budžeta līdzekļiem piesaistījusi finansējumu Rīgas Filharmonijas projektēšanai un autoruzraudzībai. Savukārt atbilstoši 2022.gadā noslēgtajam nodomu protokolam starp KM un Rīgas domi par Nacionālās koncertzāles īstenošanu būvniecībai nepieciešamais finansējuma apjoms un finansējuma kārtība tiks noteikta atsevišķā līgumā pēc projektēšanas darbu pabeigšanas. Prioritārais finansēšanas modelis būtu, ka pašvaldība īstenotu būvniecības ieceri ar aizņēmumu Valsts kasē.

Rīgas Filharmonijas būvdarbiem nepieciešamā finansējuma apmērs būs zināms pēc projektēšanas darbu noslēgšanās - 2026.gada beigās. Par Rīgas Filharmonijas būvniecībai nepieciešamā finansējuma piešķiršanu būs jālemj valdībai.

Filharmonijas izbūvēšanai nepieciešamā finansēšanas apjoms būs skaidrāks 2026.gada otrajā pusē, aģentūrai LETA lēsa kultūras ministre Agnese Lāce (P). Viņa skaidroja, ka patlaban Rīgas Filharmonijas projektēšanā ir ieguldīts valsts finansējums apmēram 4,2 miljonu eiro apmērā, taču pagaidām kopējais finansējums vēl nav precīzi zināms. Pēc ministres paustā, tas būs skaidrs brīdī, kad noslēgsies projektēšana.

"Tad, kad noslēgsies projektēšana, būs jāizvērtē dažādi finansēšanas modeļi, vai tas, piemēram, būtu valsts aizņēmums, vai arī kāds cits formāts. Jebkurā gadījumā valdībai būs jāpieņem lēmums, kā virzīties uz priekšu," teica Lāce.

Viņa saprot, ka jautājums par Rīgas Filharmonijas izbūves finansēšanu ir pamatots, tāpēc ir svarīgi, lai būtu skaidras aplēses par nepieciešamo finansējumu. Kultūras ministre uzskata, ka uz Nacionālās koncertzāles attīstību būtu jāskatās plašākā kontekstā, proti, kāds būs pienesums pilsētai, ekonomikai. Runa nav tikai par tūrismu un apmeklētāju skaitu koncertzālē. Lāces ieskatā tas ir saistīts ar visu ekosistēmu, kas veidosies ar koncertzāli.

"Tā būs iespēja Rīgai sevi pozicionēt starptautiskā līmenī, Latvija varētu kļūt par vietu, kur var pieredzēt kvalitatīvu klasisko mūziku, kāda pie mums top un tiek spēlēta. Mēs ar to pasaulē jau esam zināmi. Koncertzālei ir potenciāls dot ekonomisku ieguvumu. Tas būs investīciju projekts, tāpēc pilsētas un valsts sadarbība ir tik nozīmīga, lai visus pakalpojumus, kas ar to saistīti varētu attīstīt sinerģijā," sacīja kultūras ministre.

Viņa arī uzsvēra, ka Rīgas Filharmonijas projektēšanas līguma termiņš ir divi gadi. Līdz nākamā gada novembrim ir jābūt izstrādātam būvprojektam minimālajā sastāvā, vēl pēc gada ir jātop projektam pilnā apjomā. Lāce akcentēja, ka plānots veidot Uzraudzības padomi, kurā visi iesaistītie - gan pašvaldība, gan Kultūras ministrija, gan ēkas lietotāji - būs iesaistīti, lai sekotu līdzi projektēšanas līguma īstenošanai. Viņasprāt, šāds sarunu formāts ir svarīgs arī arhitektiem, lai projekts taptu saskaņā ar visām identificētajām vajadzībām. Ministre apliecināja, ka projektēšana notiks regulārā mijiedarbībā ar visām iesaistītajām pusēm.

Kultūras ministre pieminēja, ka oktobra beigās Ministru kabinets lēma par papildu nepieciešamo līdzekļu piešķiršanu, lai varētu finansēt Rīgas Filharmonijas projektēšanu. Lāce norādīja, ka ar pašvaldību ir laba un produktīva sadarbība, jo tas esot veids, kā šādus nozīmīga mēroga projektus visveiksmīgāk virzīt uz priekšu, jo objekta attīstība ir gan valsts, gan pašvaldības interesēs.

"Šis projekts ir piedzīvojis dažādus laikus, dažādas pieturas un pauzes. Manuprāt, šobrīd mēs esam vēsturiskā krustpunktā, kur ir pavisam skaidri tālākie soļi un arī finansējums projektēšanas posmam," teica Lāce.

Jau ziņots, ka pērn, 12.decembrī, starptautiskajā Rīgas Filharmonijas metu konkursā pirmo vietu ieguva mets ar devīzi "Baltic Shine," tā autori ir personu apvienība - SIA "Mark arhitekti," SIA "Labie koki projekti" un "Mailītis A.I.I.M."

Rīgas filharmonija pēc Kongresu nama pārbūves pabeigšanas kļūs par Latvijas Nacionālā Simfoniskā orķestra, Latvijas Radio kora un Latvijas Radio bigbenda mājvietu.