Pēdējā gada laikā Baltijā ir notikuši vairāki SLB (sale-leaseback) darījumi, kuru ietvaros tirgotāji pārdevuši savas ēkas un noslēguši ilgtermiņa nomas līgumus ar to jaunajiem īpašniekiem.

Gada nogalē restrukturizācijas ietvaros par 87 miljoniem eiro savus tirdzniecības centrus Rīgā un Tallinā pārdeva Somijas mazumtirdzniecības uzņēmums Stockmann, savukārt Baltijas nekustamo īpašumu investīciju holdinga grupas Summus Capital sabiedrība iegādājās uzņēmumu Rīgā, kuram piederošajā nekustamajā īpašumā ir atvērts viens no veikalu tīkla DEPO DIY veikaliem.

Vairāki šādi darījumi pērn Baltijā notikuši arī auto nozarē, tajā skaitā Lietuvas nekustamo īpašumu fonds Eika Real Estate Fund (EREF) no AS Moller Real Estate Baltic nopircis Audi un Volkswagen auto salonus Viļņā. 

CBRE Baltics Investīciju departamenta direktore Vineta Vigupe skaidro, ka SLB darījumi ir industrijā plaši pazīstams finanšu instruments, kura galvenais mērķis ir papildu finanšu līdzekļi uzņēmējdarbības veicināšanai. 

Mainās tirgus konjunktūra 

Gala lietotājam jeb nomniekam tas ir veids, kā optimizēt izmaksas, tajā pašā laikā saglabājot kontroli pār īpašumu un neiesaistot naudas līdzekļus no pašu kapitāla, stāsta V. Vigupe. “Nekustamā īpašuma pārdošanas rezultātā iegūtos finanšu resursus uzņēmējiem ir iespēja investēt pamatbiznesa attīstībā vai segt finanšu saistības, vienlaicīgi nodrošinot ilgtermiņa nomu telpām pamatbiznesa darbības turpināšanai un attīstībai. Parasti tas ir nelaužams nomas līgums ar vienu nomnieku, kurā noteikts nomas periods no 10 līdz 20 gadiem. Nomas termiņa beigās nomniekam parasti ir vairākas iespējas – tas var atpirkt aktīvu, atgriezt aktīvu un atteikties no tā vai vienoties par nomas pagarināšanas iespējām. Izmantojot SLB stratēģiju, uzņēmumiem ir iespēja visus ar nomu saistītos maksājumus grāmatvedībā uzskaitīt kā uzņēmējdarbības izdevumus,” atzīmē V. Vigupe, uzsverot, ka iepriekšējos divos gados šādi darījumi Eiropas tirgū sastopami arvien biežāk. 

“Pandēmijas laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc pārtikas lielveikalu, tirdzniecības parku un mājsaimniecības preču tirdzniecības formātiem, jo to apgrozījums un ieņēmumi tika ietekmēti vismazāk. Varam teikt, ka, mainoties tirgus konjunktūrai, rodas nepieciešamība uzņēmējdarbības pārprofilēšanai un pielāgošanai jeb papildu investīciju piesaistei. Līdz ar to SLB darījumus kā kapitāla piesaistes instrumentu noteikti izvērtē vairāk nekā iepriekš,” informē V. Vigupe.

Aktuāli dažādās nozarēs 

Pārdevējiem īpašuma pārdošana ar atpakaļnomu (lease-back) ir laba iespēja atbrīvot naudas līdzekļus savai pamatdarbībai, kļūstot par ēkas nomnieku, uzskata Colliers analītiķe Agija Vērdiņa. “Tas ļauj atvieglot bilanci, jo savā ziņā tā ir alternatīva banku kredītiem, kā arī cita veida finansējumam. Tas arī ļauj samazināt ar nekustamo īpašumu saistītos riskus – pārcelt tos un ieguldījumu izmaksas uz ēkas īpašniekiem, sniedzot zināmu elastību. Uzņēmējam ir iespējas paplašināties, samazināties vai pārvākties, ja rodas tāda nepieciešamība. Kopumā jāteic, ka SLB darījumi ir pasaules tendence un tai nav tieša sakara ar pandēmiju, lai gan, iespējams, dažiem uzņēmumiem tā atvieglo pandēmijas radītās sekas. Investoru vidū ir interese par šādu darījumu struktūru, tomēr tirgū šādu iespēju skaits ir ierobežots, un, lai gan sagaidām, ka šādi darījumi turpināsies, to skaits saglabāsies neliels,” atzīmē A. Vērdiņa.

Visu rakstu lasiet 11.janvāra numurā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!