Kā žurnālistiem pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes teica finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), nākamnedēļ šis jautājums valdībā netiks skatīts, taču kopīga vienošanās varētu tikt panākta vēlāk, kas nozīmē, ka valdībā "Rail Baltica" projekta turpmāko īstenošanu varētu lemt pēc divām nedēļām.

Ašeradens žurnālistiem skaidroja, ka nākamnedēļ Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) ir paredzēta tikšanās ar pārējiem Baltijas valstu premjeriem, kurā tiks runāts par šo jautājumu.

"Par to, ka "Rail Baltica" ir jāsavieno Igaunija un Lietuva, nav šaubu," teica finanšu ministrs, vienlaikus piebilstot, ka koalīcijā vēl jāpanāk kopēja pozīcija par to, kā tieši to risināt.

Viņš teica, ka pašlaik būtiskas viedokļu atšķirības starp ministrijām vairs neesot.

"Visticamāk, ka šis ziņojums valdībā varētu būt pēc divām nedēļām, līdz tam brīdim mēs mēģināsim saskaņot detaļas," turpināja Ašeradens.

Tāpat Ašeradens teica, ka pašlaik sākas diskusijas par nākamo Eiropas fondu plānošanas periodu, tāpēc ir svarīgi, ka Baltijas valstis ir vienotas savā pozīcijā, kā un kas notiks, un kopīgi aizstāv savu pozīciju jautājumā par finansējumu.

Savukārt ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), teica, ka ar piedāvātajiem risinājumiem pamazām sākam tuvoties funkcionālam risinājumam un plānam, kādā veidā īstenot šo projektu pilnā apmērā, lai savienotu visas trīs Baltijas valstis.

Viņš piebilda, ka koalīcijas partijas tuvojas kompromisam, bet esot vēl "diezgan liels darbs jāizdara". "Jānosprauž skaidrs redzējums, kā "Rail Baltica" projektu īstenot.

"Mēs tuvojamies kopīgai izpratnei," vērtēja Valainis.

Ekonomikas ministrs atzīmēja, ka līdz galam vēl esot jāpanāk izpratne par to, kuras projekta sadaļas tiek finansētas no Eiropas Savienības struktūrfondiem, kas ir pieejami, un kurām sadaļām tiks meklēts privātās partnerības finansējums.

"Tas ir skaidri jāpasaka, lai nav dažādas izpratnes par to, ko finansējam tagad, un ko mēs plānojam tālāk," sacīja Valainis.

Satiksmes Kaspars Briškens (P) mediju pārstāvjiem skaidroja, pašlaik jau ir pieejams finansējums no dažādiem Eiropas fondiem, kas ļauj, piemēram, vismaz daļēji pabeigt abas starptautiskās stacijas. Tāpat pieejamais finansējums ļaujot virzīt "būvdarbu uzsākšanu dienvidu iecirkņos".

Briškens akcentēja, ka svarīgs ir arī finansējums, kuru Latvija kopā ar Baltijas partneriem var izcīnīt nākamajās Eiropas Savienības budžeta sarunās, kas došot "iespēju tālāk virzīties Ziemeļu virzienā". Satiksmes ministrs norādīja, ka aktuāls jautājums ir arī privātā finansējuma piesaiste atsevišķiem projekta elementiem.

Jau ziņots, ka Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi "Rail Baltica" pirmās kārtas ieviešanas scenāriju Latvijā, kas paredz izbūvēt vienu sliežu ceļu no Lietuvas robežas līdz Igaunijai, kā arī izveidot Eiropas platuma sliežu savienojumu ar vienu no abām Rīgas starptautiskajām stacijām, savukārt pirms projekta pirmās kārtas pabeigšanas iecerēts savienot abas Rīgas starptautiskās stacijas esošajā dzelzceļa infrastruktūrā.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) iepriekš uzsvēra, ka projekta pirmajā kārtā Latvijai jānodrošina pārrobežu savienojuma izveide, kam noteikta augstākā prioritāte un steidzamība, lai nodrošinātu Latvijas nacionālo ekonomikas un drošības interešu ievērošanu un starptautisko saistību izpildi. Tāpat ministrs pauda ka ir jāizveido Eiropas sliežu platuma savienojums ar vismaz vienu no Rīgas divām starptautiskajām "Rail Baltica" stacijām.

LETA trešdien vēstīja, ka Finanšu ministrija (FM) ar vairāk nekā 20 iebildēm nav saskaņojusi SM piedāvājumu. FM norādīja, ka SM informatīvajā ziņojumā un Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā šobrīd sniegta informācija par projekta potenciālās infrastruktūras izveidi un tās uzturēšanas sagaidāmajām izmaksām, vienlaikus netiek sniegta informācija, vai un kāds ir sagaidāmais pabeigtās infrastruktūras lietošanas ekonomiskais ieguvums un kas nodrošinās izveidotās infrastruktūras uzturēšanu un pārvaldību.

Tāpat vēstīts, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.

Atbilstoši jaunākajai "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.