LBA vērtējumā plānotā publisko iepirkumu sistēmas reforma ir nozīmīgs process, kas var būtiski ietekmēt būvniecības nozares attīstību nākamajos gados. Lai gan būvniecības nozare tieši netika iesaistīta likuma grozījumu izstrādes procesā, LBA atbalsta piedāvāto radikālo Publisko iepirkumu likuma (PIL) reformu, jo tā paredz ieviest samērīgākus un skaidrākus noteikumus, mazinot birokrātiju un liekas izmaksas.

Kupčs uzsvēra, ka īpaši būtisks ir piedāvātais solis būtiski paaugstināt publisko iepirkumu sliekšņus līdz Eiropas Savienības (ES) noteiktajām robežvērtībām, mainot būvdarbu iepirkumu slieksni no pašreizējiem 20 000 eiro uz 5,538 miljoniem eiro. Kupčs skaidroja, ka tas radikāli mainīs pasūtījumu organizēšanas praksi un dos iespēju pasūtītājiem ātrāk uzsākt projektus, taču vienlaikus tas ievērojami palielina riskus, ja netiks nodrošināta pasūtītāju profesionalitāte un caurskatāmība.

"Tieši šeit slēpjas lielākais izaicinājums - nodrošināt, ka arī augstāku sliekšņu apstākļos iepirkumi ir atklāti, dokumentēti un redzami visiem tirgus dalībniekiem, mazinot risku, ka pasūtītājs izvēlas formālas vai pat negodīgas shēmas un piespiež nozari iesaistīties procesā, kur konkurences iespējas faktiski neeksistē," pauda Kupčs.

Reformai, viņaprāt, jānodrošina ne tikai ātrāks un vienkāršāks process, bet arī kvalitatīva konkurence, kas rezultējas labākos projektos sabiedrības interesēs.

Svarīgs aspekts esot arī zaļā publiskā iepirkuma kritēriji. Reforma tos paredz izņemt no PIL kā obligātu prasību un pārvietot uz sekundāro mērķu kategoriju, taču tas nedrīkstot vājināt virzību uz ilgtspējīgu būvniecību. Kupčs uzsvēra, ka Eiropas regulas nosaka skaidrus mērķus, un šos principus ir jāintegrē Latvijas iepirkumu sistēmā nevis pēdējā brīdī, bet jau tagad - padarot ilgtspējīgu būvniecību par normu, nevis izņēmumu.

"No būvniecības procesa dalībniekiem ir dzirdēts, ka kopš 2024.gada spēkā esošie zaļā publiskā iepirkuma kritēriji ir sarežģīti un rada īstenošanas problēmas, tāpēc ir jāstrādā, lai šos noteikumus padarītu praktiskus un piemērojamus, nevis smagnējus un neskaidrus," uzsvēra Kupč.

Ilgtspējīgam iepirkumam nevajadzētu būt būtiski dārgākam - tas esot jāveido kā vienkārši izmantojams un ekonomiski pamatots rīks.

Tāpat LBA ieskatā pozitīvi vērtējams, ka reformas process tiks turpināts un ka tiks izveidotas darba grupas, kurās šie jautājumi tiks kvalitatīvi apspriesti kopā ar nozari. Kupčs uzsvēra, ka tikai iesaistot tirgus dalībniekus, iespējams panākt risinājumus, kas vienlaikus padara publisko iepirkumu sistēmu ātrāku, efektīvāku un caurskatāmāku, bet arī nodrošina prognozējamu vidi uzņēmumiem un ļauj veidot ilgtspējīgus, kvalitatīvus objektus.

Jau ziņots, ka valdība 26.augustā atbalstīja publisko iepirkumu sistēmas strukturālo reformu.

Uzklausot Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, valdība atbalstīja piedāvātos grozījumus PIL, ar kuriem paredzēta atteikšanās no nacionālā līmeņa mazajiem iepirkumiem, saglabājot tikai ES līmenī noteiktos publisko iepirkumu sliekšņus - 143 000 eiro precēm un pakalpojumiem un 5,538 miljoni eiro būvdarbiem.

Tāpat plānotie grozījumi likumā paredz pārskatīt iepirkumu pretendentu izslēgšanas noteikumus, no 12 obligātajiem kritērijiem saglabājot tikai divus. Tostarp plānots saglabāt prasību izslēgt pretendentu par korupciju un noziedzīgiem nodarījumiem, kā arī izslēgšanu par nodokļu parādiem. Vienlaikus reforma paredz iespēju ļaut pretendentam nokārtot nodokļu saistības, nevis automātiski to izslēgt no iepirkuma kā līdz šim.

Tāpat grozījumi PIL paredz ilgtspējīgu iepirkumu noteikt kā vienu no likuma pamatprincipiem.

Plānots, ka Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) 2026.gada 1.janvārī pārņems Elektronisko iepirkumu sistēmu ar visām tās apakšsistēmām - e-konkursi, e-izsoles, e-izziņas, e-pasūtījumi.

Tāpat valdība uzdeva pašvaldībām no 2026.gada 1.janvāra sākt centralizēti vadīt publisko iepirkumu procesu pašvaldībās.

Iepriekš finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) paziņoja, ka ar plānoto publisko iepirkumu sistēmas reformu potenciāli varētu ietaupīt 2-4% no publisko iepirkumu izdevumiem.

Ašeradens apgalvoja, ka ar šo reformu būtu iespējams par 25% saīsināt publisko iepirkumu procedūras ilgumu, kā arī par 2-4% samazināt publiskā sektora izdevumus. Vienlaikus Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) prakse liecina, ka ietaupījums var sasniegt līdz pat 7%.

Ašeradens skaidroja, ka reformas mērķis ir nodrošināt valsts budžeta līdzekļu ieguldījuma maksimālu vērtību, vienlaikus paaugstinot konkurenci iepirkumos, mazinot birokrātiju, veicinot procesu caurspīdīgumu un efektivitāti, kā arī attīstot iepirkumu centralizāciju un ieviešot mūsdienīgus digitālos risinājumus publisko iepirkumu pārvaldībā.